Apelsīnu dzimtene ir Indoķīna, no turienes tie nokļuva Ķīnā. Augļa nosaukumu esam aizguvuši no vācu valodas (Apfel – ābols, China – Ķīna). Tālāk apelsīni nonāca Indijā, no turienes arābi tos ieaudzēja Ēģiptē un Sīrijā. Eiropā pirmais šos augļus aprakstījis grieķis Teofrasts gadus 350 pirms mūsu ēras, kad Maķedonijas Aleksandrs iekaroja pasauli.

Nav saglabājušies dati, kad īsti Eiropā sākti audzēt apelsīnu koki, taču ir zināms, ka 16.–17. gs. mijā Portugālē tie jau bijuši, pēc tam ātri izplatījušies Sicīlijā un Sardīnijā. Dažu vecu koku lapotne tur atgādina ozolus – apelsīnu koku stumbrus viens cilvēks ar rokām nevar aptvert un tie sasniedz 12 metru augstumu, kā arī nogatavina vairākus tūkstošus augļu gadā. Itālijā vietumis ir plašas apelsīnu birzis. Turienes dārznieki senāk kokā augošus apelsīnu augļus mēdza ievietot dīvainās māla vai ģipša veidnēs, piešķirot tiem ķieģelīšu, vāzīšu un pat zvēriņu izskatu, bet 17. gadsimtā Francijā prata kokā augošus augļus sacukurot.

Apelsīna franču nosaukums orange cēlies no arābu naranži, kas nozīmē «zeltainais». Ar oranžo krāsu sāka apzīmēt apelsīnu toni, bet pašu kociņu audzēšana tā iepatikās, ka tos sāka audzēt īpašās telpās – oranžērijās jeb apelsīnu audzētavās.

Apelsīnus līdzīgi citroniem izmanto ļoti dažādi: no ziediem, augļu mizām un lapām iegūst ēteriskās eļļas, uz augļiem un to mizām nostādina vīnus un liķierus, izkaltētas, sasmalcinātas mizas pievieno konditorejas izstrādājumiem, augļus sacukuro, no tiem gatavo sukādes, marmelādi.

Veicina veselību

Ar apelsīniem, to sulu ārsti visos gadsimtos centušies ārstēt dažnedažādas slimības, galvenokārt reimatismu. Tie lietoti arī kā profilakses līdzekļi pret indi un mēri. Izmantojot apelsīnus, lielus panākumus guva, novēršot cingu. Jau jūrasbraucējs Džeimss Kuks uz kuģiem ņēma līdz citrusaugļu krājumus, bet 1795. gadā Anglijā izdeva īpašu likumu, ka kuģu komandām ik dienu jāizsniedz noteikts daudzums citrusaugļu sulas.

Mūsdienās apelsīnu mīkstumu lieto pie hipovitaminozēm, avitaminozēm, mazasinības, pie paaugstināta asinsspiediena, hroniskiem vēdera aizcietējumiem (divi pirms gulētiešanas regulāri apēsti apelsīni palīdzēs tikt vaļā no šīs problēmas), ēstgribas un gremošanas veicināšanai.

Mizu un augļapvalku izmanto zāļu garšas uzlabošanai, no tiem iegūto ēterisko eļļu – parfimērijas izstrādājumu ražošanai. Apelsīnu mizām ir ļoti spēcīga antimikrobā aktivitāte – piejaucot dažus pilienus mizu sulas 1 litram piena, to ilgāku laiku var pasargāt no bojāšanās.

Lietot apelsīnus nav ieteicams čūlas gadījumā. Ja apelsīnu sulu lieto paaugstināta skābuma gastrīta saasinājuma laikā, to atšķaida ar ūdeni. Savukārt, ja kuņģa skābe ir pazemināta, tās sekrēcijas veicināšanai ieteicams 3 reizes dienā pirms ēšanas iedzert 1/2 glāzi tīras apelsīnu sulas.

Jaunākie pētījumi rāda, ka apelsīnu sulai, starp citu, ne vien piemīt iekaisumus un alerģiju mazinošas un pretvīrusu īpašības, bet arī tā kavē trombu veidošanos un, lietota regulāri, mazina risku saslimt ar onkoloģiskajām slimībām. Noskaidrots, ka C vitamīna trūkums palielina risku ar spermu nodot iedzimtus defektus. Lai no tā izvairītos, vīrietim ik dienas ir jāapēd viens apelsīns.

Pret drudzi un augstu temperatūru apelsīnus lieto no senatnes, te panākumus nodrošina salicilskābe, ko tie satur: dabiskas izcelsmes «aspirīns». Recepte vienkārša: sasmalcina 3–4 apelsīnu augļa daiviņas, pārlej ar 1/4 glāzes ūdens (50 ml), ļauj 30 minūtes iestāvēties. Visu izdzer, lietošanas biežums – pēc vajadzības.

Pret mokošu migrēnu vai galvassāpēm var izmēģināt šādu recepti: ņem vidēja lieluma apelsīnu (mizu kārtīgi nomazgā ar suku un trauku mazgājamo līdzekli, tā lai tā sāk «brīkšķēt», tad rūpīgi noskalo) un nomazgātas, notīrītas mārrutku saknes (apjomā 1/3 līdz 1/4 daļu no apelsīna), samaļ gaļasmašīnā, pievieno 2–3 ēdamkarotes ar kaltētu, pulverī saberztu ziedošu mārsila lakstu un 5–6 ēdamkarotes konjaka, visu rūpīgi samaisa. Lieto 4 vai vairāk reizes dienā pa 50 ml.

Dažās Āzijas valstīs apelsīnus uzskata par neaizstājamu komponentu, lai sagatavotu līdzekli pret paģirām: saputo vienu jēlu vistas olas dzeltenumu un tad piekuļ klāt viena apelsīna sulu.

Noder sejas maskām

Tautas medicīnā ārīgi apelsīnus liek uz infekciozām brūcēm, čūlām, taču tos lieliski var izmantot kosmētikā: tie ļoti labvēlīgi iespaido ādu. Lūk, dažas receptes!

• Apelsīna mīkstumu samaļ gaļasmašīnā un putriņu uzsmērē uz sejas un kakla, pārklāj ar salveti, tur 15 minūtes, tad noskalo, ādu nosusina un iesmērē ar krēmu. Ja āda taukaina, apelsīna masu var iecilāt saputotā olas baltumā, tāda maska labi savelk paplašinātas poras.
• 2 ēdamkarotes trekna biezpiena sajauc ar pusapelsīna sulu, pieliek 1 tējkaroti augu eļļas, labi samaisa, uzsmērē uz sejas, tur 15–20 minūtes. Tāda maska baro, gludina ādu un dara to elastīgu.
• 1 karoti rauga sajauc ar apelsīnu sulu, līdz masai ir bieza krējuma konsistence, uzsmērē uz sejas, tur 15–20 minūtes. Tāda maska samazina paplašinātas poras un mazina ādas spīdīgumu.