Aprīlis – bērzu laiks

Šķietami tukšajā pavasara laikā, kad zaļums vēl nav uznācis, bet sniegs jau pazudis daba cilvēkam sniedz divas brīnumainas lietas – bērzu sulas un pumpurus. Tās ir zāles ar fantastisku dziedniecisku spēku, ko mēs it bieži vien ne tikai nenovērtējam, bet neziņā paejam garām.


Dzīvības dzēriens

Ja ir iespējas, ik gadu vajadzētu 1–2 mēnešus dzert bērzu sulas vienkārši kā tonizējošu līdzekli. Bērzu sulas var izmantot ūdens vietā, gatavojot azaidu – uzvārīt tajās tēju, kafiju, vārīt zupu, mērces, lietot pankūku pagatavošanai, maizes cepšanai utt. Tās var arī konservēt, gatavot no tām kvasu vai balzamu.

Bērzu sulu kvass: sulu sasilda līdz 35 °C, tad pievieno raugu – 15–20 g uz 1 litru; noliek vēsā vietā, lai 3– 4 dienas iestāvas; tad salej uzglabājamajos traukos un konservē.

Bērzu sulu balzams: uz spaini bērzu sulu ņem 3 kg cukura, 2 litrus vīna, 4 labi ar suku nomazgātus (tā, ka miziņa «brīkšķ») nelielus sīki sasmalcinātus citronus; visu ielej koka muciņā vai emaljētā traukā un uz 2 mēnešiem novieto pagrabā vai kādā citā līdzīgā vēsā vietā; pēc noteiktā laika saturu salej pudelēs, ko aizkorķē un uzglabā guleniski.

Bērza sula ir ne tikai dzīvinošs šķidrums paša koka vajadzībām, bet ir neaizstājama arī mūsu veselības sardzē. Tā uzmundrina organisma asinsrades sistēmu, sekmē ātru attīrīšanos no sārņvielām, palīdz atbrīvoties no fosfātu un karbonātu izcelsmes urīnakmeņiem, noder kā lielisks atklepošanas, pretiekaisuma, savelkošs un vispārstiprinošs līdzeklis, ir žults un urīna dzinējs, palīdz pie visdažādākajām asins, locītavu, ādas elpošanas orgānu un vielmaiņas, tostarp onkoloģiskajām, slimībām, satur cilvēkam nepieciešamos cukurus, organiskās skābes, fermentus, kalcija, magnija, dzelzs sāļus, mikroelementus.

Tūskas, podagras, bronhīta, plaušu iekaisuma un tuberkulozes gadījumā ieteicams 2–3 nedēļas ik dienas 3–4 reizes pirms ēšanas izdzert glāzi bērzu sulu. Hronisku iesnu gadījumā bērzu sulu dzer no rīta – 1 glāzi, sasildītu, to var atšķaidīt arī ar nelielu daudzumu piena. Ārīgi bērzu sulas lieto dažādu ādas slimību skartu vietu apmazgāšanai un kompresēm – pie ekzēmām, brūcēm, atrofiskām čūlām, psoriāzes, neirodermīta, niezes, pinnēm.


Nepārspējamie pumpuri

Bērzu sulas ir lieliskas, taču nepārspējamas ir arī pumpuru dziednieciskās iespējas. Tie paši ir kā dzīvības sprādziens, satur ēteriskās eļļas, vitamīnus, cukurus, sveķvielas, miecvielas un daudz ko citu. Noteikti pamēģiniet šo brīnumaino dabas velti. Pumpuri jāievāc īstajā brīdī – kad tie vairs nav mazi, bet jau ir piebrieduši un gatavi teju, teju izplaukt.

Bērza pumpuri palīdz gan iekšķīgi pie kuņģa–zarnu trakta traucējumiem, cukurslimības, hroniskām nieru, aknu, žultsceļu un citām kaitēm, gan arī ārīgi – noder kompresēm, ziedēm, smērēm utt., ko lieto pie radikulīta, reimatisma, ekzēmas, visdažādākajiem ādas izsitumiem, izgulējumiem, apdegumiem.

Vieglas saaukstēšanās gadījumā gatavo bērza pumpuru tēju: 1 tējkaroti drogas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj iestāvēties. Izdzer siltu 3 reizēs dienas laikā. Ja krata drudzis, tad līdztekus bērzu pumpuru tējai ķermeni ierīvē ar bērzu pumpuru spirta uzlējumu:

  • 1 ēdamkaroti pumpuru pārlej ar 1 glāzi spirta (var ņemt arī degvīnu), aizvāko, ļauj siltā vietā 2 nedēļas iestāvēties, vismaz 1 reizi dienā sakrata. Tā notur 2 nedēļas. Gatavo tinktūru izkāš un lieto, kad nepieciešams. Vēlams, lai pēc iedzeršanas un ierīvēšanas slimais izsvīstu, tāpēc vislabāk to darīt vakarā, bet dienā labi jāsasedzas ar siltām segām un tā jāpaguļ 2 – 3 stundas.

Šo pašu tinktūru var lietot arī iekšķīgi pa 20 pilieniem mazā ūdens daudzumā 3 reizes dienā – saaukstēšanās gadījumā, pie bronhītiem, traheītiem, kuņģa–zarnu trakta vainām, galvassāpēm, locītavu kaitēm, nierakmeņiem.

Lai ārstētu bronhītu un arī bronhiālo astmu, var pagatavot bērzu pumpuru eļļu inhalācijām: ņem 1 daļu iepriekš minētās bērzu pumpuru tinktūras un 2 daļas persiku eļļas vai 3 daļas aprikozu eļļas, ielej trauciņā, trauciņu ievieto lielākā traukā ar karstu ūdeni, tam tuvina galvu, kas pārsegta ar dvieli, lai tvaikus uzturētu karstus, un elpo 15 minūtes.

Bērzu pumpuri ar medu palīdz arī pret ieilgušu klepu, tie noder pret dažādām plaušu vainām, tostarp tuberkulozi. Te var sagatavot divus dažādus līdzekļus.

  • 2 ēdamkarotes sasmalcinātu bērzu pumpuru sajauc ar 50 g nesālīta lauku sviesta, ievieto katliņā, uz uguns sviestu izkausē, tad visu ieliek cepeškrāsnī un karsē 1 stundu, pēc tam atdzesē līdz 20° C, tad notecina sviestu, pumpurus vēl nospiež tajā, sviestam pievieno 200 g medus un rūpīgi samaisa. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā.
  • 1 glāzi medus – var sakasīt saziedējuši medu – aplej ar 1 glāzi spirta (var lietot arī stipru degvīnu, vismaz 40°), pievieno 1 ēdamkaroti kafijas dzirnaviņās samaltu bērzu pumpuru. Tur deviņas dienas, katru dienu vismaz vienu reizi visu samaisa. Lieto pa 1 tējkarotei rītos un vakaros, var arī pēc vajadzības biežāk.

Ierīvēšanai pret dažādām muguras un kaulu sāpēm var sagatavot stiprāku bērzu pumpuru tinktūru – ar pumpuriem pielasa 1/2 burkas, virsū līdz kakliņam pielej degvīnu, aizvāko, ļauj iestāvēties 1 mēnesi, tomēr reizi dienā visu sakrata. Šis degvīna uzlējums ir lietojams arī iekšķīgi – pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas pie jau minētajām kaitēm un pa 1 tējkarotei nelielā daudzumā ūdens – aknu slimību gadījumā.

Uz dažādiem augoņiem var likt arī bērzu pumpuru un medus plācenīšus – uz 2 daļām pulverī samaltu pumpuru ņem 1 daļu medus, samīca biezā viendabīgā masā un liek virsū slimajai vietai, piesaitē, atstāj uz 3–4 stundām vai visu nakti.