Briseles kāposti, saukti arī par rožkāpostiem, savvaļā nav sastopami – tie selekcionēti no Vidusjūras apkaimē augošiem kāpostiem ap 14. gadsimtu Beļģijas galvaspilsētas tuvumā, Senžilas kopienā. Plašāk pazīstami kļuvuši 17. gadsimtā, bet savu pašreizējo nosaukumu ieguvuši 18. gadsimtā, pateicoties zviedru dabaszinātniekam Karlam Linnejam, kurš tos tā nosauca par godu beļģu sakņkopjiem. Starp citu, paši audzētāji tajos laikos tos dēvēja par griežamajiem kāpostiem. Ir plaši izplatīti Francijā, Nīderlandē, Vācijā un jo īpaši Lielbritānijā, kā arī Kanādā un citviet.

Briseles kāposti ir uzturvielām bagāts, vērtīgs produkts. Satur vērā ņemamu daudzumu C vitamīna, karotīnu, K vitamīnu un B grupas vitamīnus – B₁, B₂, B₆ B₉ un PP (jeb B₃, sauktu arī par nikotīnskābi), kā arī dažādas minerālvielas – nātriju, kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, jodu – un aminoskābes, fermentus.

Kāpēc ieteicams ēst rožkāpostus?

• Pazemina holesterīnu. Ikvienam, kas cieš no aptaukošanās, noteikti vajadzētu pievērst uzmanību uz Briseles kāpostiem, jo tie palīdz normalizēt sirds darbību un atbrīvoties no sārņvielām organismā.
• Stiprina ķermeni. Cilvēki, kuri bieži ēd Briseles kāpostus, ir mazāk pakļauti elpošanas ceļu infekcijām. Augstā beta karotīna satura dēļ palielinās plaušu tilpums, bet tas samazina risku saslimt ar astmu, emfizēmu un vīrusu infekcijām.
• Aktivizē smadzeņu darbību. Briseles kāpostos esošais K vitamīns aizsargā neironus no visa veida kaitējuma, tādējādi uzlabojot smadzeņu darbību un novēršot Alcheimera slimību.
• Uzlabo redzi. Ļoti bieži redzes zudums ir saistīts acs tīklenes centrā esošās makulas deģenerāciju. To var aizkavēt, ikdienu lietojot Briseles kāpostus, kuri ir bagāti ar tādām ārstnieciskām vielām kā luteīnu un zeaksantīnu.
• Samazina iedzimtu slimību risku jaundzimušajiem. Šo dārzeni ieteicams ēst grūtniecēm, jo tā regulāra lietošana ievērojami samazina iespēju jaundzimušajiem attīstīties tādiem defektiem kā mugurkaula problēmas un aukslēju šķelšanās.
• Cīnās ar vēzi. Briseles kāpostu ietekmi uz vēža šūnām ir pētījuši vairāku valstu zinātnieki un noskaidrojuši, ka tie satur vielas, kas palīdz novērš tālāku audzēju attīstību.
• Novērš aizcietējumus. Briseles kāpostu patērēšana palīdz tikt galā ar tik delikātu problēmu kā aizcietējumi. Tie satur daudz šķiedrvielu, kam pateicoties gremošanas sistēma darbojas kā pulkstenis.
• Uzlabo gremošanu. Briseles kāpostos esošās šķiedrvielas un C vitamīns mazina grēmas un uzlabo gremošanas procesu. Šādā nolūkā Briseles kāpostus labāk lietot vārītus vai tvaicētus. Cepti pannā, tie dažiem cilvēkiem var pastiprināt grēmas.
• Noder asinsvadu un sirds slimību profilaksei. Šiem dārzeņiem piemīt spēcīga pretiekaisuma iedarbība, tāpēc tie samazina asinsvadu sienu bojājumus.

Kam labāk atturēties?

Neskatoties uz daudzām derīgām īpašībām, dažos gadījumos ar Briseles kāpostu lietošanu vajag uzmanīties. Vispirms tas attiecas uz cilvēkiem, kuri cieš no vairogdziedzera disfunkcijas. Tie un arī sarkanie kāposti satur vielas, kas traucē vairogdziedzera hormonu veidošanos. Kaut gan uztura speciālisti apgalvo, ka termiskās apstrādes laikā šo vielu iedarbība tiek neitralizēta. Briseles kāpostiem tāpat kā daudziem augļiem un dārzeņiem ir izplatīta tāda blakusparādība kā vēdera uzpūšanās. Tai īpaši pakļauti ir cilvēki, kas sirgst ar Krona sindromu un kairināto zarnu sindromu.

Audzēšana

Tas ir garās dienas augs, tāpēc sekmīgi audzējams arī pie mums. Tiesa Rietumos, siltākā klimatiskajā zonā, Briseles kāposti izaug pat 85–95 dienās, kamēr pie mums tiem nepieciešamas no 160 līdz 180 dienām. Izstāda atklātās platībās maija vidū, no dēsta izaug 60–120 cm augsti stublāji, kam lapu žāklēs ieriešas 2,5–4 cm lielas galviņas. Ražu vāc vēlu – no septembra beigām līdz pat novembra sākumam, jo augs ir aukstumizturīgs. Pašu dārzā audzējot, to vislabāk darīt izlases kārtībā – ņem lielākās galviņas, sākot vākt no apakšas. Uznākot noturīgam aukstumam, Briseles kāpostu stublājus nocērt, atlapo un ievieto pagrabā – tā galviņas var uzglabāt 3–4 mēnešus, kamēr, noņemtas no stublāja, tās ātri savīst. Var, protams, uzglabāt saldētavā.

Gatavošana

Kaut arī Briseles kāposti ir ļoti vērtīgi, tie jāprot pienācīgi sagatavot – svaigām galviņām ir īpaša tām raksturīga paasa smarža, bet saldētās nereti šķiet rūgtenas. Gatavošanai izvēlas vienāda izmēra stingras, blīvas galviņas, lai tās varētu sagatavot vienlaicīgi. Ārējās lapas ir cietākās par pārējām, tās labāk noņemt. Blīvāki ir arī audi ap kacenu, tāpēc pašu pamatni nogriež un kāpostgalviņu šajā vietā krusteniski iegriež. Pēc tam galviņas noskalo ūdeni, kas nedaudz paskābināts ar etiķi.

Ja grib, lai saglabājas kraukšķīgums, Briseles kāpostus liek verdošā ūdenī un vāra 10 minūtes, taču var arī tvaicēt 10 minūtes – tādus Briseles kāpostus pasniedz ar sviestu vai Bešamela mērci. Tāpat var gatavot cepeškrāsnī, kura sakarsēta līdz 180 °C temperatūrai. Briseles kāpostus cep 20 minūtes kopā ar krējumu vai Bešamela mērci, pārkaisot ar sarīvētu sieru.

Visbiežāk tomēr gatavo divos etapos – vispirms galviņas 5–7 minūtes vāra sālītā ūdenī (saldētām galviņām pietiek ar 3–5 minūtēm), ar dakšiņu pārbaudot, vai tās jau nav kļuvušas mīkstas, bet pēc tam apcep uz pannas vai sacep cepeškrāsnī. Ja tūlīt pēc vārīšanas galviņas ievieto ledusaukstā ūdenī, tās saglabā skaistu zaļu krāsu. Briseles kāpostus nav vēlams pārāk ilgi vārīt vai cept, jo tad tie kļūst pārāk mīksti un iegūst nepatīkamu asu smaku.