Panēšana palīdz saglabāt gaļas sulīgumu, savukārt dārzeņiem piešķir jaunu izskatu, aromātu un garšu. Parasti panē pirms cepšanas vai vārīšanas eļļā – tas ir, apviļā miltos vai rīvmaizē un iemērc sakultā olā, reizēm arī izmanto vai nu tikai sausās sastāvdaļas, vai šķidrās. Gaļu vispirms panē ar birstīgajiem produktiem (miltiem, rīvmaizi u.c.) – padara sausu – un tikai pēc liek sakultā olā, jo pretējā gadījumā tā lāga neturas pie gaļas izstrādājumiem un gatavojot mēdz sanākt «robainas» karbonādes, kotletes u.tml.

Olas var sakult vienas pašas, bet tām var arī pievienot nedaudz piena, kefīra vai krējuma – ne vairāk par divām deserta karotēm šķidruma uz vienu olu, bet krējumu – 1–2 tējkarotes.

No sausajiem produktiem panēšanai tradicionāli izmanto miltus, rīvmaizi, mannu, reizēm arī kukurūzas, griķu, rīsu miltus vai to maisījumus. Ir arī netradicionāli panēšanas veidi – sausnei lieto sasmalcinātus riekstus, kokosriekstu skaidiņas, sagrūstas ķirbju sēklas, magoņu vai sezama sēkliņas. Var arī sagatavot burkānu, ķirbju vai kabaču skaidiņas – attiecīgos dārzeņus sarīvē uz rupjas rīves, viegli apžāvē cepeškrāsnī un tad izmanto panēšanai.