Par sarkanajiem ikriem sauc dažādu lašu dzimtas zivju ikrus. Tie ne vien ir koncentrēts uzturvielu avots, bet tiek augstu vērtēti arī garšas kvalitātes dēļ. Savukārt visai augstā cena šo produktu ierindo delikatešu sarakstā.

Sarkanos ikrus, tāpat kā melnos, uzturā lieto bez papildu apstrādes, tie ir ļoti barojošs produkts (270–280 kcal/100 g) un gandrīz bez atlikuma tiek izmantots cilvēka organismā. Zivju ikri satur līdz 30% augstvērtīgu olbaltumvielu un 10–13% tauku ar lielu nepiesātināto omega-3 un omega-6 taukskābju īpatsvaru. Šīs taukskābes veicina smadzeņu darbu, paaugstina imunitāti, novērš sirds un asinsvadu slimības, mazina alerģiju risku un stiprina redzi. Acetilholīns, ko satur ikri, uzlabo atmiņu. Šis pārtikas produkts ir bagāts ar lecitīnu, A, D, E un B grupas vitamīniem. Sarkanie ikri sekmē šūnu reģenerāciju un asinsspiediena normalizēšanos. To sastāvā ietilpst lizīns, kas kombinācijā ar citiem preparātiem spēj iznīcināt audzēja šūnas bez negatīvas ietekmes uz cilvēka organismu. Kalcija daudzums tajos stiprina kaulaudus, tāpēc ikrus iesaka lietot grūtniecēm un bērniem, bet nātrija saturs palīdz regulēt nieru darbību un paplašina asinsvadus. 100 g delikateses nodrošina organismu ar visu nepieciešamāko uzturvielu diennakts devu.

Vienlaikus, kā zināms, jūras veltēm, tostarp zivju ikriem, var piemist arī negatīvas īpašības, jo tās no ūdens, kurā uzturas, uzkrāj arī kaitīgās vielas, kādas ir iespējamas ekoloģiski nelabvēlīgos rajonos. Tiesa dzīvsudrabs, kas izraisa vislielākās bažas, visvairāk atrasts zobenzivīs, skumbrijās un haizivīs, bet lašos – vismazāk, līdz ar to arī sarkanajos ikros tā ir salīdzinoši maz un kaitējums ir maznozīmīgs.

Kā garda, maiga uzkoda sarkanos ikri iecienīti daudzās pasaules valstīs. Jau senās indiāņu ciltis izmantoja šo delikatesi reproduktīvās sistēmas atjaunošanai. Tas ir arī lielisks dzimumtieksmes paaugstināšanas līdzeklis, tikai diemžēl salīdzinoši dārgs.

Dažādu lašveidīgo zivju ikri atšķiras pēc lieluma. Visai prāvi tie ir ketlašiem ar graudiņa izmēru 5–7 mm. Apvalks – maigs, elastīgs, krāsa – no dzintara toņa līdz tumši oranžai. Kuprlaša ikri ir mazliet mazāki, arī tiem ir maigs aromāts un liega garša. Tomēr jāņem vērā, ka visvērtīgākie ir maza izmēra un iespējami gaišāki ikriņi. Lielie, koši oranžie varbūt izskatās glītāk, taču sastāva ziņā nav tik pilnvērtīgi.

Vai jūs zināt?

• Pēc pasniegšanas uz galda ikrus vēlams apēst 20–30 minūšu laikā, jo pēc tam tie sāk sacietēt uz zaudēt savas gastronomiskās īpašības.
• Ikri, kas pēc garšas ir rūgteni, sākuši bojāties, sadaloties taukiem.
• Ja ikri garšo pēc ūdenszālēm vai dūņām, vainojami zivju augšanas apstākļi.
• Ikri, kuriem ir skāba piegarša, aplieti ar pārāk karstu sālījumu.
• Labas kvalitātes ikri nav pārsālīti, salipuši vai izžuvuši, tie ir gludi un veseli – ir pieļaujams pavisam neliels plīsušu ikru īpatsvars. Labāk izvēlēties tādus ikrus, kas fasēti caurspīdīgā stikla taukā, kur saturs ir labi redzams.
• Kārbiņas apakšā nedrīkst būt sakrājies šķidrums. Ja ikri iepildīti necaurredzamā metāla kārbiņā, to var pārbaudīt, nedaudz sakratot – ja jūtams, ka saturs iekšpusē pārvietojas, acīmredzot šķidruma ir par daudz.
• Ikrus nav vēlams glabāt mājas ledusskapja saldētavā.