Pēc bagātīgi klātajiem galdiem laikā ap gadumiju ne viens vien šobrīd meklē iedvesmu maltītēm, kas būtu «vieglākas» un ne tik treknas, un šim mērķim noteikti noder plašā klāstā pieejamie dārzeņi. Pēc svētkiem nebūt nav jāievēro drastiskas diētas un jāpārtiek tikai no ūdens un kefīra, daudz vērtīgāk ir organismu nodrošināt ar vitamīniem, lai imunitāte joprojām saglabātos stipra. Dārzeņu lietošana noteikti ir viens no veidiem, kā sevi uzturēt formā un arī labi paēst.

Nebeidzamā dažādība

Varētu domāt, ko gan vēl jaunu bez burkāniem un kartupeļiem varētu atklāt šajā jomā? Skeptiķiem būs daudz pārsteigumu, uzzinot, ka ne tikai tirgus laukumos, bet arī lielveikalos ir liels klāsts visdažādāko dārzeņu, kuru vērtību līdz šim nemaz neesam atklājuši. Piemēram, ikdienā ierastos kartupeļus var aizstāt ar batātēm jeb saldajiem kartupeļiem, kas garšas ziņā ir nedaudz saldāki un pēc krāsas oranži, taču to uzturvērtība ir krietni labāka, turklāt paveras nebeidzamas iespējas to izmantošanā. Batātes var apcept kopā ar parastajiem kartupeļiem cepeškrāsnī, pievienot krēmzupai, dārzeņu sacepumam, bet no biezeņa pagatavot izcili gardu kūku. Savukārt burkāni ir pieejami tik daudz un tik dažādas šķirnes – gluži vai visās varavīksnes krāsās, sākot no baltiem, dzelteniem un beidzot ar violetiem, kas lieliski garšos paši par sevi, piemēram, karamelizēti medū, bet tikpat labi tie iederēsies kādā sakņu zupā. Arī latviešu iecienītās bietes ir pelnījušas ieņemt vietu ikdienas ēdienkartē vēl biežāk, un ne tikai biešu zupā, bet arī krēmzupās, salātos, sacepumos un pat kūkās. Ja līdz šim neesat pievērsuši uzmanību tādiem dārzeņiem kā selerija, kāļi, pastinaki, fenheļa saknes, rāceņi, tad ziniet – tie visi noteikti pelnījuši tikt nobaudīti, turklāt to gatavošanas iespējas tik tiešām ir neierobežotas. Sarīvējiet tos un izcepiet plācenīšus, sagrieziet plānās šķēlītēs un sautējiet ratatuju, pievienojiet selerijas sakni kādai zupai kartupeļu vietā un neviens to pat nepamanīs, vai no rīvētiem kāpostiem izcepiet karbonādes! Neaizmirstiet arī par ķirbjiem, kabačiem, baklažāniem, sīpoliem, puraviem, sēnēm un citiem labumiem, kas pārpārēm pieejami veikalu plauktos. Atliek tikai izmantot savu fantāziju un ļauties eksperimentiem, lai arī ikdienas maltītes kļūtu interesantākas un radošākas.

Pareiza gatavošana

Lai arī šķiet, ka nav nekas vienkāršāks par dārzeņu gatavošana, ir kāds svarīgs priekšnoteikums, lai tie allaž būtu gardi – tos nedrīkst pārcept. Tad tie saglabās, pirmkārt, savu krāsu un, otrkārt, arī struktūru. Treškārt, pārcepti dārzeņi zaudēs savu garšu un šķitīs pliekani. Dārzeņu burvību var novērtēt tad, ja tie tiek gatavoti dažādi, ne tikai vārīti zupās, bet arī sautēti, cepti krāsnī, uz pannas vai vienkārši ēsti svaigā veidā – arī tas ir nepieciešams. Daudzi dārzeņi zaudē vitamīnus karsēšanas procesā, tāpēc ir svarīgi mainīt gatavošanas paradumus un eksperimentēt. Ja vēlaties viegli saēdamus dārzeņus, tie vienmēr jāgatavo zemā temperatūrā un uz lēnas uguns, tad tie vienmēr izdosies mīksti. Savukārt liels karstums dārzeņus sabrūnina no ārpuses un atstāj viegli kraukšķīgus vidū. Interesants rezultāts izdosies, ja sākumā dārzeņus gatavosiet uz lēnas uguns vai zemā temperatūrā, bet beigās karstumu palielināsiet, tad tie būs gan mīksti iekšpusē, gan kraukšķīgi no ārpuses.

Uzglabāšanas knifiņi

Nebūt nav vienalga, kā dārzeņi tiek uzglabāti. It īpaši tad, ja gribas, lai tie pēc iespējas ilgāk saglabājas ledusskapī, tad jāzina, ka ir dārzeņi, kurus labāk uzglabāt ārpus ledusskapja, bet citiem nepieciešams aukstums. Piemēram, tomāti, kartupeļi, baklažāni, paprika, kas nāk no siltajām zemēm, labāk glabāsies ārpus ledusskapja, savukārt sakņaugiem, kas aug mūsu platuma grādos, tādiem kā bietes un burkāni, jāatvēl vieta ledusskapī. Starp citu, kad gatavojat dārzeņus, nekad neizmetiet burkānu galiņus, kāpostu cietās daļas vai garšaugu kātus, jo no tā visa var gatavot dārzeņu buljonu, kas viennozīmīgi ir daudz vērtīgāks par jebkuru veikalā nopērkamo gatavo buljonu.