Ūdens organismā veic transportlīdzekļa funkcijas – tas šūnām piegādā barības vielas un izvada no tām dzīvības procesu gala produktus. Tas ir vissvarīgākā mūsu ķermeņa sastāvdaļa un atkarībā no indivīda vecuma veido no trim ceturtdaļām līdz divām trešdaļām no ķermeņa masas. Lai saglabātu veselību, nepieciešams rūpēties, lai ūdens organismā būtu pietiekamā daudzumā.
Cilvēks dienā zaudē līdz trim–trīsarpus litriem ūdens, tas izdalās ar urīnu, izkārnījumiem, sviedriem un izelpu (izelpojot izdalās 600–700 ml ūdens dienā). Tāpēc organismam ir nepieciešams tāds pats daudzums šī šķidruma. 8–10 glāzes jeb 80% būtu jāizdzer, pārējie 20% – jāuzņem ar ēdienu. Mazāka ūdens daudzuma uzņemšana rada priekšlaicīgu organisma novecošanos, savukārt ūdens zudumi 10% apmērā no ķermeņa kopsvara izraisa fiziskas un psihiskas novirzes, bet, ja tie sasniedz 15–20%, iestājas nāve. Starp citu, pilnīga ūdens nomaiņa cilvēka organismā notiek trīs nedēļu jeb 21 dienas laikā. Ne velti savulaik rehabilitācijas kursa ilgums ūdensdziedniecības kūrortu sanatorijās, tādās kā Žeļeznovodska, Esentuki un Kislovodska, bija 24–28 dienas.
Lielākā daļa cilvēku spēj uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma ēdienreižu laikā un ar uzkodām vai arī, ļaujot organismam sevi vadīt un remdējot slāpes. Populārākais dzēriens pasaulē ir ūdens, otrajā vietā – tēja. Nereti uzskata, ka ķermeņa ūdens krājumu papildināšanai noder tikai tīrs ūdens. Tā nav tiesa – var lietot dažādus dzērienus un ēdienus, kas organismu apgādā ar nepieciešamo ūdens devu. Organisma apgādei ar šķidrumu noder gan sulas, gan zāļu novārījumi, arī atspirdzinoši dzērieni un kafija, savu artavu dod arī šķidri ēdieni, piemēram, ķīselis, zupa u.c.
Ikviens dzēriens apgādā organismu ar tik nepieciešamo ūdeni. Taču jāzina, ka ūdens daudzums dzērienos variē. Tīrs ūdens un minerālūdens satur 100% ūdens, kafijā un tējā tā daudzums ir ap 99,5%, sulās 90–94%. Vājpienā, 2% pienā un pilnpienā ir atbilstoši 91, 89 un 87 procenti ūdens.
Dzērienu izvēlē, līdzīgi pārtikas produktiem, kā vadlīnijas var kalpot dzērienu piramīda. Piramīdas pamatnē atrodas ūdens – tas ir vislabākais, dzeriet to daudz un bez ierobežojumiem! Noder arī minerālūdens ar zemu mineralizācijas pakāpi – taču negāzēts. Nākamajā piramīdas pakāpienā – piens, kefīrs, skābpiena produkti, arī tos visus var lietot samērā daudz. Augļu, ogu un dārzeņu sulas ir jālieto mēreni, atcerieties, ka tās nesatur visas uzturvielas, jo īpaši šķiedrvielas, kas atrodamas attiecīgajos augļos un dārzeņos. Ierobežotā daudzumā var lietot arī gāzētos dzērienus un sulu dzērienus, jo lielākā daļa no tiem satur daudz cukura un/vai mākslīgos saldinātājus, bet daži – arī kofeīnu. Dzērienu piramīdas spicē atrodas alkoholiskie dzērieni un kafija, šo dzērienu grupu iesaka lietot vismazāk, jo tie veicina diurēzi.
Jāpiebilst, ka kofeīna daudzuma ziņā viena kafijas tase ir pielīdzināma trim tējas krūzēm vai 4–5 glāzēm ar kofeīnu bagāta atspirdzinoša dzēriena. Starp citu, kofeīnu var saturēt arī ēdiens, piemēram, šokolāde.
Jāņem vērā, ka ķermenis dehidratizējas arī ziemā – daudzi cilvēki pat nespēj iedomāties, kādu daudzumu šķidruma viņi zaudē, kad nodarbojas ar tādām ziemas brīvā laika aktivitātēm kā slēpošana, slidošana vai braukšana ar sniega dēli. Šīs augstas intensitātes nodarbes kopā ar vairākām apģērbu kārtām noved pie gluži vai tādas pat svīšanas un šķidruma zaudēšanas kā vasaras karstums. Tādēļ arī ziemas sporta aktivitāšu laikā un pēc tām pietiekama šķidruma uzņemšana ir būtiski svarīga.
Ieteikumi, kā ķermenī saglabāt pietiekamu šķidruma daudzumu
Mīts: tīrs ūdens nav garšīgs!
Ūdenim nav nekādas garšas, bet ja jums šķiet, ka ūdens ir negaršīgs, tad acīmredzot jums pietrūkst tās garšas, ko dod ķimikālijas un cukurs.