Zirņi tāpat kā citi pākšaugi ir bagāti ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem, galvenokārt cieti. Sausos zirņos ir tikpat olbaltumvielu, cik vidēji treknā liellopu gaļā, bet tiem ir gandrīz divreiz vairāk kaloriju – ogļhidrātu dēļ. Mazāk olbaltumvielu un ogļhidrātu ir zaļajos zirnīšos (100 gramos 5 g un 13–14 g). Zirņos ir daudz kālija, fosfora, B grupas vitamīnu, tostarp folijskābe, bet zaļajos zirnīšos – arī karotīns un nedaudz C vitamīna.

• Zirņus vāra 1–1,5 stundas. Tie jāaplej ar aukstu ūdeni un jāvāra traukā ar vāku uz mazas uguns. Ja zirņi ir ilgi glabāti, tos var iepriekš izmērcēt, bet parasti tas nav nepieciešams.
• Vārīšanas laikā nav ieteicams pieliet aukstu ūdeni – tas zirņus padarīs negaršīgus. Arī sāls gan parastajiem, gan zaļajiem zirņiem jāpievieno tikai tad, kad tie jau gandrīz gatavi. Ja vāra sālītā ūdenī, zirņi izšķīst un ir mazāk garšīgi.
• Zirņu pākstis labāk saglabā krāsu, ja tās vāra lielā ūdens daudzumā. Savukārt konservētus zaļos zirnīšus vislabāk uzsildīt kārbā esošajā šķidrumā, kuru nolej pēc tam. Tikām saldētus zaļos zirņus bez atkausēšanas uzreiz liek iekšā verdošā ūdenī – tā tie būs garšīgāki un saglabāsies vairāk vitamīnu.
• Ja no vārītiem zirņiem jāgatavo biezenis, tiem neļauj padzist, bet izberž caur sietu vai saspaida karstus, tad biezenis sanāk vienveidīgāks, bez kunkulīšiem.