Vai vēlaties sagaidīt pavasari tikpat žirgti un rosīgi kā putni, kuri dienas lielāko daļu pavada kustībās, noteiktā laikā itin bezrūpīgi iemiegot, galvu spārnu azotēs paslēpuši? Tad arī vērojiet putnus, vērojiet, ko tie patlaban ēd. Sniegs vēl nav kārtīgi nokusis, kad čaklās zīlītes jau aizmirsušas barotavās saliktos cilvēku labumus, jo ir atdzīvojušies pumpuri – veselīga un dzīva pavasara barība. Ko ar pumpuriem darīt cilvēkam, kurš taču tomēr nav nekāds knābātājs putns? Nekādas īpaši sarežģītas darbības nemaz nav jāveic. Tikai jāiziet laukā, mežā malā un jāatrod vajadzīgās sugas koks...
Apšu «pipari» un...
Pumpuru vākšanai noder visdažādākie koki, piemēram, apse. Salasiet tās pumpurus, varat paņemt arī dažus vissmalkākos zariņus, visu apžāvējiet, tad ņemiet talkā gaļas mašīnu vai smalciniet kafijas dzirnaviņās – jūs iegūsit ļoti latviskas izcelsmes «piparus», kuri garšas ziņā aizstās aizjūras labumus un arī līdzēs veselībai, sakārtojot aknu, žultspūšļa darbību, veicinās gremošanu.
Pamēģiniet savākt un sasmalcināt arī bērzu un sēru vītola pumpurus. Veselīgs ir daudzu koku pumpuru pulverītis, protams, paturot prātā, ka vajadzētu vairīties vākt drogas no nepazīstamiem košumkokiem un krūmiem sabiedriskajos apstādījumos. Brīnišķīgi veselības pulveri, kuru var lietot gan kā garšvielu, gan dziedniecisku vispārējās imunitātes stiprinātāju un pavasara noguruma noņēmēju, var gatavot no aroniju, upeņu jaunajiem dzinumiem un kazeņu, aveņu kauliem.
Par to pašu apsi – vēl jau daža laba malkas pagale krāsnīs būs jāieliek, bet, kurinot ar apsi, pāri paliks ļoti vērtīgi pelni. Savāciet tos tumšā, labi aizvākojamā traukā! Un tad, kad jutīsiet sāpes locītavās vai krustos, dažām ēdamkarotēm apšu pelnu uzlejiet nedaudz 9% etiķa – tā, lai viegli tos samitrinātu, pēc tam lieciet tos uz sāpošās vietas un apliekamo piefiksējiet ar kokvilnas vai linu drēbīti, kuru, piemēram, jostas vietā labi saturēs bikšu siksna. Ar šo pašu maisījumu var apsmērēt ādas vainas, arī ekzēmu, un tas labi līdz pie spēcīgiem sasitumiem: noņem sāpes, kavē asinsizplūdumu veidošanos. Tikai nevajag gaidīt, kamēr zilums jau iestāvējies.
Priežu pumpuru spēks
Agrā pavasarī ievāc ļoti noderīgos priežu pumpurus, kamēr tie nav sākuši intensīvi augt, bet ir kļuvuši labi redzami – uzbrieduši, sveķaini, stingri. Kad tie sāks stiepties garumā, īstais labums būs krietni samazinājies. Ievācot, lai nenodarītu pāri kokam, labāk izvēlēties sānu zarus. Pumpurus var meklēt arī cirsmās, jo tie piebriest arī ziemā nocirstām priedēm.
Var ņemt arī izaugušus pumpurus, no kuriem birst putekšņi, tā būs putekšņu droga, ko arī var lietot. Priežu ziedputekšņus nav grūti savākt, papurinot zaru. Sajaukti kopā ar medu, tie ir īstas spēka zāles.
Vērtīgākā pumpuru viela ir ēteriskā eļļa, kam piemīt spēcīga antibakteriāla un pretiekaisuma darbība. Vislabāk tos žāvēt vēsā vietā, sargājot no saules stariem. Siltumā, saulītē pumpuri var atvērties, tad ēteriskā eļļa iztvaikos un labums atkal samazināsies. No izžāvētiem pumpuriem gatavo gan tēju, gan uzlējumu, kas noder elpceļu slimību, klepus ārstēšanai un arī inhalācijām – ēdamkaroti sasmalcinātu pumpuru aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj termosā vienu stundu ievilkties, nokāš, dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā.
Priežu pumpuru vai skuju tēju lieto pie klepus, kakla, plaušu, pūšļa vainām, mutes iekaisumiem, asins attīrīšanai, sviedrēšanai. Tā stiprina nervus, uzlabo gremošanu, likvidē tūsku, ārstē reimatismu, ģikti. Savukārt priežu mizu savāra un elpo tvaikus pie plaušu iekaisumiem.
Egļu skuju eliksīrs
Visīstākais laiks, lai pienācīgi sagatavotos ziemai – proti, nodrošinātu sevi ar nepieciešamo un izvairītos no varbūtējām saaukstēšanās slimībām, angīnām un citām aukstā laika «dāvanām» – ir pavasaris. Un te palīdzēs egles. Kas jādara?
Līdzko noskrien pavasara pali un iestājas siltāks, eglēm sāk augt jaunās, gaišzaļās skujiņas. Tas ir pats īstākais laiks, lai dotos uz mežu un tās savāktu. Skujiņas nedrīkst iekaltēt – tikko atgriežaties mājās, tā tūlīt tās gaļasmašīnā samaliet un iegūto masu sajauciet ar medu – uz 1 karoti skuju ņem 2 karotes medus.
Katram ģimenes loceklim ieteicams paredzēt 50–75 g: sagatavotās zāles ievieto burciņā un uzglabā ledusskapī. Skuju un medus masas lietošanu sāk augusta nogalē vai septembra sākumā: divreiz dienā (no rīta un vakarā) izēd 1/3–1/2 tējkarotes. Taču ne vairāk, jo citādi var uznākt nieze, nātrene. Un aukstuma kaites jums metīs līkumu!
Bērzu sulu bezalkoholiskais vīns
Bērzu sulas ir ļoti labs diurētisks līdzeklis, kurš attīra organismu no liekiem sāļiem un citiem piesārņojumiem, kas pēc ziemas ir jo īpaši aktuāli. Sulu laikā veselības uzlabošanai ik dienas var izdzert vienu divus litrus bērzu sulas. Tās vāc tūlīt pēc sniega nokušanas, ieurbjot bērzu ziemeļu pusē un ne pārāk dziļi. Iegūto šķidrumu parasti sakrāj lielāka vai mazāka izmēra stikla traukos (nav ieteicams ilgstoši uzglabāt plastmasas tarā).
Vēstures avoti liecina, ka senos laikos Zviedrijā no bērzu sulām vārīts sīrups, kurš pēc tam lietots cukura vietā. Arī latviešiem ir visai interesanta sena recepte – to varbūt pat var dēvēt par visinteresantāko glabāšanas veidu. Nepieciešama liela koka muca – no 100 līdz 200 litriem ar taisniem sāniem (vēderainās mucas šajā gadījumā nederēs). Lejpusē sānos ierīko krānu (nevis ventili). Mucu noliek stāvus uz stabila pamata apmēram pusmetra augstumā no grīdas, lai zem krāna var palikt dienišķai lietošanai pietecināmo trauku. Izņem augšējo vāku un līdz augšai piepilda mucu ar bērzu sulu. Tad apmēram 5 cm biezā slānī sulai uzber priežu vai cita koka zāģskaidas, uz tām – plānā kārtā dīgt spējīgus kviešu vai miežu graudus, bet virs tiem – vēl 2 līdz 3 cm biezu zāģskaidu kārtu. Tad jāsagaida, kamēr graudi sadīgs, izlaidīs saknes un virs sulām izveidos biezu korķi, neļaujot piekļūt āra gaisam. Šādi sula glabājas ilgi, un iegūst dzirkstošam vīnam līdzīgu atspirdzinošu dzērienu. Muca lēnām tukšojas, bet zaļais «korķis» slīd uz leju, līdz muca ir tukša un jāgaida nākamais gads.
Bērzu spurdžu maģija
Izcilas dziedinošas īpašības piemīt arī bērzu putekšņiem, ko satur ziedošas spurdzes. Ievāc aprīlī maijā, kad tās labi izplaukušas. Ieteicams zem spurdzes novietot stikla burciņu, lai vērtīgie putekšņi neizbirtu vējā.
Šie putekšņi nomāc kaitīgos mikrobus zarnās un veicina derīgo mikroorganismu attīstību, regulē kuņģa un zarnu trakta darbību, palīdz atbrīvoties no vēdera aizcietējumiem, stiprina organismu pēc infekcijas slimībām. Lieto 2–3 reizes dienā pa tējkarotei tukšā dūšā vai neilgi pirms ēšanas, visiedarbīgāk – kopā ar nedaudz medus, vēlams 1 mēnesi ilgi ik gadu. Tas dod mundrumu un dzīvesspēku.
Ai, priedīte, ai, priedīte,
Tavu slaidu augumiņu!
Man dod maizi tēvs, māmiņa,
Es tik gara neizaugu.
Priedes ir ne vien paši smuidrākie un staltākie mūsu zemes koki, bet arī vieni no izplatītākajiem – teju vai katrs otrais Latvijā. Tā ir arī vispieticīgākā, jo ir gatava augt plikās smiltīs, kur citi nespēj iztikt. Tāpēc priedi varētu arī saukt par dabas dziednieci, tā dziedē cilvēka nodarīto postu dabai. 19. gs. vidū metālrūpniecības vajadzībām nežēlīgi izcirta kokus, veicot nepārdomātu kokogļu dedzināšanu. Baltijas jūras piekrastē sāka kustēties smiltis, veidojot ceļojošās kāpas. Tās apbēra gan mājas, gan tīrumus, atstājot aiz sevis baltu tuksnesi. Klejojošās kāpas, īpaši jūras piekrastē, apturēja, iestādot tajās kārklus, vēlāk priedes.
Latviešu tveicējumi vēsta, ka priede ir pateicīga, lai noteiktu izmaiņas, kas gaidāmas tuvākajā laikā:
Virtuves ABC
Konkursi
Žurnāls
Grāmatzīmes