Kā glabāt gaļu un gaļas izstrādājumus

 

Gaļu glabā aukstā vietā, bet nevajadzētu likt to tieši uz ledus – tā bojājas garša.

Sasaldētu gaļu atlaidina pakāpeniski, vislabāk no saldētavas novietojot ledusskapja vispārējā nodalījumā vai arī istabas temperatūrā (18–20°C), jo, atkausējot siltā vietā vai ūdenī, tā zaudē daudz barības vielu, pasliktinās arī garša.

Jēlas aknas labāk saglabājas, ja tās apsmērē ar augu eļļu.

Maltā gaļa nav ilgi glabājama – kotletes un citi izstrādājumi no tās jāizcep tūlīt.

Izceptas kotletes ledusskapī nevajadzētu glabāt ilgāk par diennakti, bet auksto gaļu un gaļas salātus – ne ilgāk par 12 stundām.

Buljonu, kas gatavots vairākām dienām, vispirms atdzesē, tad izkāš, pārlej tīrā stikla burkā vai emaljētā traukā un tikai tad liek ledusskapī.

Taukus glabā slēgtā traukā tumšā, sausā un vēsā telpā. Ja nav piemērotas tumšas vietas, traukam jābūt gaismas necaurlaidīgam. Labi noder māla pods ar vāku.

Lai griezta desa nebojātos, griezuma vietu pārklāj ar olas baltumu vai taukiem. Var arī griezumam uzlikt citrona šķēlīti vai burkāna gabaliņu.

Žāvēta desa ilgi glabājas un neappelē, ja to iemērc stiprā sālsūdenī. To var nelikt ledusskapī, bet turēt pakarinātu vēsā, labi vēdināmā vietā.

Neķidāts putns glabājas ilgāk nekā izķidāts. Ja nav ledusskapja vai tas sabojājies, putna kautķermeni cieši ietin etiķa ūdenī samērcētā drānā. Šāds aptinums palīdz saglabāt svaigu gaļu vairākas dienas pat karstā laikā, tikai drēbes gabals aizvien no jauna samitrināms ar etiķa ūdeni.

 

Ja pērk putnu gaļu vai zaķi

Nokautiem putniem nedrīkst būt zilgana āda. Jauniem putniem tā ir vārīga un balta. Nokautas zoss vecumu var izzināt ar kniepadatu – ja ar tās galviņu iebada jaunas zoss ādā, tā pārplīst. Jauniem putniem ir viegli sadragājami tūpļa kauli – to var izdarīt, vienkārši ar pirkstiem saspiežot. Tāpat arī cāļiem un jaunām pīlēm vai zosīm kājas un knābji ir gaišāki nekā veciem putniem.

Savukārt zaķa vecumu var noteikt pēc ausīm. Jaunam dzīvnieciņam tās viegli pārplēšanas. Pelēkie zaķi ir gardāki par pārējiem.

Vecie padomju standarti

Padomju laikos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem bija noteikti stingri standarti, cik ilgi drīkst uzglabāt gaļu un gaļas izstrādājumus. Tos var izmantot arī mūsdienu apstākļos. Tādējādi ledusskapī 4–8° temperatūrā sviestmaizes ar desu vai šķiņķi var uzglabāt 3 stundas; maltas gaļas masu un kāpostu tīteņus ar gaļu – 6 stundas; galertus, gaļu želejā, gaļas kotletes, vārīto desu, pelmeņus, novārītu vistas gaļu – 24 stundas; gaļu vienā gabalā – 36 stundas, ceptu gaļu – 48 stundas.

Ledusskapī 2–4° temperatūrā svaigu gaļu var uzglabāt dažas dienas: liellopu gaļu – trīs četras dienas, teļa un cūkas gaļu – divas trīs dienas, bet maltu gaļu jāizlieto pirkšanas dienā. Ja gaļu plānots uzglabāt vēl dažas dienas ilgāk, tad pirms ievietošanas ledusskapī tā jānosmērē ar augu eļļu un jāievieto ar eļļu iesmērētā pergamenta papīrā (tā vietā var izmantot cepamo papīru), rūpīgi jāietin, lai novērstu gaisa piekļuvi un tad jānovieto ledusskapī. Tas ne tikai novērsīs gaļas bojāšanos, bet arī padarīs to nedaudz mīkstāku. Ietītajai gaļai var pielikt klāt arī garšaugus, sagriezta ķiploka un čili pipara gabaliņus. Jāņem vērā, ka gaļu nedrīkst glabāt gaišā vietā (piemēram, ledusskapī ar stikla durvīm), jo tas rada vitamīnu zudumu.