Pirmais bauslis – ja brokastīs vēlamies gatavot vārītas olas, tad tās vakarā izņemam no ledusskapja, lai lēnām sasilst līdz istabas temperatūrai! Tas vārot novērsīs čaumalas ieplīšanu un nevēlamu baltuma iztecēšanu ūdenī. Protams, ir dažādi paņēmieni, lai no tā izvairītos, ja olas ir aukstas – piemest vārāmajam ūdeni ēdamkaroti rupjās sāls vai pieliet citronu sulu vai etiķi, taču tas ne vienmēr palīdz...

Otra lieta ir ūdens, kādā liek iekšā olas. Var rīkoties divējādi – gan ievietot aukstā ūdenī un tad vārīt visu kopā, gan arī likt karstā ūdenī – šajā gadījumā, olas jāliek iekšā tikai tad, kad ūdens jau tiešām vārās, nevis vēl tikai silst. Protams, olas tāpat uzvārīsies, bet būs grūtāk nolobāmas. Kad karstais ūdens burbuļo, tad liesmu samazina līdz mazai un uzmanīgi ielaiž olu. Starp citu, ūdenim olas ir pilnīgi jāpārklāj.

Trešais – vārīšanas laiks. Tas ir atkarīgs no tā, kāda cietuma pakāpes olas vēlamies. Ir, protams, skaistas pamācības par to, ka tad, ja patīk šķidras olas, kurām baltums viscaur var pat būt nesacietējis un kuras ēd tieši no čaumalas, nevis nolobītas, jāvāra 4 minūtes, bet tad, ja vēlams, lai dzeltenums joprojām ir šķidrs un tikai nedaudz sācis sacietēt ap malām, bet baltums ir pavisam stingrs – laiks jāuzstāda uz sešām minūtēm, bet pavisam cietas olas iegūst, vārot 10 minūtes... Tomēr, tomēr! Daudz kas ir atkarīgs gan no katliņa materiāla, tas ir, siltumvadāmības vārot, gan no ūdens daudzuma katliņā, gan nedaudz arī no pašu olu lieluma. Tāpēc vārīšanas ilgumu tieši savā situācijā vajadzēs ielāgot un atcerēties, lai iegūtu tieši izvēlēto olu cietības variantu. Galvenais, ja vārītas olas tiek pasniegtas nevis brokastīs, bet kādā svētku reizē, ir tās nepārvārīt, jo tādā gadījumā ap dzeltenumu izdalās sērs, kas redzams netīrā zilganzaļā krāsā. Ēst, protams var, nekas slikts tas nav, bet neizskatās apetīti rosinoši. Tas attiecas uz olām, kas ievietotas vārošā ūdenī, savukārt, ja tā ir liktas aukstā ūdenī, tad uzskata, ka jāvāra par minūti mazāk, jo viss kopā taču jau ir vienlaikus sācis karst. Arī šajā gadījumā īsto vārīšanās laiku palīdzēs noteikt dienišķā pieredze.

Lai vārītas olas būtu vieglāk nolobīt, tās pēc izņemšanas no karstā ūdens mēdz ievietot aukstā ūdenī. Diemžēl ne vienmēr tas palīdz – ļoti svaigas olas ir grūti nolobīt arī šādā gadījumā.