Ne viens vien kulinārijas entuziasts ir piedzīvojis brīdi, kad jaunatrastā receptē ierasto gramu un mililitru vietā redzamas unces, tases un decilitri. Atšķirī gas no mums pierastajām mērvienībām sastopamas literatūrā un interneta vietnēs, kuru izcelsmes vieta ir Lielbritānija ar tās bijušajām kolonijām Austrāliju un Kanādu vai ASV u.tml. Kā neapjukt dažādo mērvienību «džungļos» un vienkārši orientēties nepieciešamo izejvielu daudzumos vai vajadzīgās temperatūras grādos?

Kāpēc mērīt?

Nepieciešamība mērīt vielu un parādību daudzumus radās sensenos laikos – kad cilvēki sāka tir goties un savstarpēji apmainīties ar lietām, tad vairs nepietika tikai ar vienkāršu saskaitīšanu un nācās izdomāt kā svērt un mērīt smalkas un arī abstraktas lietas. Lai gan liecības par mērvienību sistēmu ir atrastas jau Senajā Ēģiptē, zinātniski attīstīt mērīšanu sāka tikai sen grieķi. Tomēr viņu mēģinājums izstrādāt plaši atzītu mērvienību sistēmu nenesa panākumus. Viduslaikos pierasta prakse bija izmantot tādas mērvienības kā Viņas Au gstības elkoņa garums, soļa platums, ūdens svars kādā konkrētā spainī utt. Katram reģionam un pat ciemam bija sava atskaites sistēma.

Pie mums un pasaulē

Senāk latviešu zemnieki lietoja tādas tilpuma mērvienības kā pūri un sieki, savukārt svara mēri bija birkavi un podi, bet tilpuma – stopi, korteļi u.c. Metrisko mēru un svaru sistēma Latvijā tika ieviesta kopš 1924. gada 1. janvāra, pirms tam pieļautās Krievijas impērijas mēru mēru vietā garumu sāka mērīt metros, nevis aršīnās un pēdās; svaru gramos, nevis mārciņās, šķidrumus litros, nevis stopos un spaiņos. Pierast pie tā nenācās viegli – vēl četrdesmito gadu otrajā pusē iepērkoties mājsaimnieces kilo gramus nereti mēdza pārrēķināt mārciņās... Tagad to uztveram kā pašsaprotamu. Mērvienībām veltīta vesela zinātne – «metroloģija». Tās izcelsme meklējama pāris gadus pēc Lielās Franču revolūcijas, kad tika noteikts garuma etalonmērvienība «metrs». Nedaudz vēlāk – 1832. gadā – Karls Gauss, vācu matemātiķis, fiziķis, ģeodēzists un citādi izcils zinātņu vīrs, izveidoja absolūto mērvienību sistēmu, un 1875. gadā tika parakstīta Starptautiskā Metriskā konvencija. Taču Starptautiskā mērvienību sistēma SI, kas pamatojas uz metru, kilogramu un sekundi, visā pasaulē ir sākta ieviest samērā nesen – tikai 1960. gadā...

Kā rīkoties ar citām mērvienībām?

Jaunas receptes izmēģināšana jau pati par sevi var būt sarežģīts process, kuru vēl komplicētāku var padarīt atskārsme, ka priekšā stāvošajā receptē nav izmantoti mums pazīstamie grami un mililitri, bet pavisam citas mērvienības. Virtuvē neejam nodarboties ar matemātiku, tādēļ ir svarīgi, lai būtu skaidra sistēma un veids, kādā «svešās» mērvienības pārvērst mums saprotamos daudzumos. Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir iegādāties mērtrauku, uz kura būtu atzīmēti gan mililitri (ml), gan unces (oz), gan tases (cups) un decilitri (dl). Tad vienkārši, ieberot vai ielejot konkrēto produktu šai traukā, atliks vien paskatīties uz pareizo «stabiņu» un nomērīt vajadzīgo daudzumu izejvielas.

Tiktāl viss ir vienkārši, bet ko darīt gadījumā, ja jāiet uz veikalu un pirms tam jāsaprot, cik konkrētā produkta nepieciešams pirkt? Kā rīkoties, ja izejviela ir cieta, piemēram, no ledusskapja izņemts sviests un tā tilpumu tik vienkārši izmērīt nevar? Šajā gadījumā ļoti noderīgas ir mērvienību salīdzinošās tabulas – tajās norādīti izplatītākie produkti un to daudzumu atbilstība vairākās mēru sistēmās sistēmā.

Šķidruma mēri

1 decilitrs (dl) = 100 mililitri (ml), proti, tā ir desmitā daļa no litra (jeb no 1000 ml). Latviešu pavārgrāmatās par decilitru pieņemts teikt – pusglāze. Savukārt 0,5 litri jeb puslitrs līdzinās 5 decilitriem.

Pastāv internacionālās karošu tilpuma mērvienības:

• 1 tējkarote – 5 ml,
• 1 deserta karote – 10 ml,
• 1 ēdamkarote – 15 ml.

Tomēr jāņem vērā, ka ne visas mūsdienās ražotās tējkarotes ir 5 ml tilpumā. Tādas ir «veco, labo laiku» padziļās sudraba tējkarotes. Katrā ziņā, ja ar tējkaroti nepieciešams noteikt precīzu šķidruma daudzumu, tad tā vispirms ir jāizmēra, izmantojot pietiekami precīzus virtuves svariņus. Tāpat jāšķir ēdamkarote no deserta karotes, un arī to tilpumu mūsdienu dizaineri nereti izmaina.

Tase, angliski «cup»

Visai sarežģīta mērvienība ir tase jeb angliski «cup». Nāciju Sadraudzības valstīs – Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijas subkontinentā, Dienvidāfrikā u.c., no kurām liela daļa ir bijušās britu kolonijas, kā arī Latīņamerikā un Libānā 1 tase ir 250 g, savukārt ASV ierastā 1 tase ir 240 g (ASV «legālā» mērvienība). Vēl ir «imperiālā» tase – tai atbilst 284 grami jeb 19 ēdamkarotes, un tā ir puse no imperiālās pintes. Sava tase ir japāņiem – tās tilpums 200 g.

Ērtības labad, veicot dalīšanu, par pamatu var ņemt 240 ml, jo daži grami uz vienu vai otru pusi lielākoties ir nebūtiski:

• 1 tase = 240 ml,
• ½ tases = 120 ml,
• ¼ tases = 60 ml,
• ⅛ tases = 30 ml.

Sausās izejvielas

1 tase rozīņu ~ 200 grami (g),

1 tase mandeļu miltu ~ 200 g,

1 tase mandeļu skaidiņu ~ 80 g,

1 tase kokosriekstu skaidiņu ~ 100 g,

1 tase kakao ~ 125 g,

1 tase nevārītu rīsu ~ 350 g,

1 tase kuskusa ~ 180 g,

1 tase auzu pārslu ~ 90 g,

1 tase rīvēta siera ~ 200 g,

1 tase smalkās sāls ~ 300 g.

Olas

1 tase olu = 5 lielas vai 6 mazākas olas,

1 tase olu baltumu = 7–8 gabali,

1 tase olu dzeltenumu = 11–12 gabali.

Sviests, margarīns

1 tase sviesta = 227 g ~ 225 g,

½ tase sviesta = 113 g ~ 115 g,

⅓ tase sviesta = 76 g ~ 75 g,

¼ tase sviesta = 57g ~ 55 g,

Svars jeb masa

Viena unce (oz) atbilst 28,35 gramiem. Jāņem vērā, ka Latvijā mēs decimāldaļas atdalām ar komatu, savukārt briti tajā vietā liek punktu, bet ar komatu atdala tūkstošus: angliski rakstīts «1,100.10» latviski būs «1 100,10». Starp uncēm mārciņām un gramiem pastāv šādas attiecības:

• 4 unces = ¼ mārciņas ~ 113 g,
• ⅓ mārciņas ~ 150 g,
• 8 unces = ½ mārciņas ~ 230 g,
• ⅔ mārciņas ~ 300 g,
• 12 unces = ¾ mārciņas ~ 340 g,
• 1 mārciņa = 16 unces ~ 450 g,
• 2 mārciņas ~ 900 g.

Smalkais baltais cukurs

1 tase cukura ~ 200 g (7.1 oz),

¾ tase cukura ~ 150 g (5.3 oz),

⅔ tase cukura ~ 134 g (4.73 oz),

½ tase cukura ~ 100 g (3.55 oz),

⅓ cukura ~ 67 g (2.37 oz),

¼ cukura ~ 50 g (1.78 oz),

1 tējk. cukura ~ 12.5 g (0.89 oz);

1 tase brūnā cukura ~ 220 g,

1 tase sijāta pūdercukura ~ 100 g.

Milti

1 tase miltu ~ 135 grami (4.8 oz)

½ tase miltu ~ 70 grami (2.4 oz)

⅓ tase miltu ~ 45 g (1.6 oz)

¼ tase miltu ~ 35 g (1.2 oz)

Medus, sīrupi

1 tase medus vai sīrupa ~ 340 g (12 oz)

¾ tase tase medus vai sīrupa ~ 255 g (9 oz)

⅔ tase medus vai sīrupa ~ 227 g (8 oz)

½ tase medus vai sīrupa ~ 170 g (6 oz)

⅓ tase medus vai sīrupa ~ 113 g (4 oz)

¼ tase medus vai sīrupa ~ 85 g (3 oz)

2 tējkarotes medus vai sīrupa ~ 43 g (1.5 oz)

Salds krējums, arī piens, jogurts, paniņas

1 tase krējuma ~ 240 g (8 ½ oz)

¾ tase krējuma ~ 180 g (6 ¼ oz)

⅔ tase krējuma ~ 160 g (5 ½ oz)

½ tase krējuma ~ 120 g (4 ¼ oz)

⅓ tase krējuma ~ 80 g (2 ¼ oz)

¼ tase krējuma ~ 60 g (½ oz)

Rieksti

1 tase mandeļu ~ 170 g

1 tase Brazīlijas riekstu ~ 140 g

1 tase ciedru (pīniju) riekstu ~ 60 g

1 tase Indijas riekstu ~ 170 g

1 tase lazdu riekstu ~ 155 g

1 tase pekanriekstu ~ 100 g

1 tase pistāciju ~ 130 g

1 tase valriekstu ~ 100 g

1 tase zemesriekstu ~ 140 g

Temperatūra

Fārenheita (F) un Celsija (C) temperatūras skalas salīdzinājums.

68°F = 20°C

100°F = 37,7°C

150°F = 65,5°C

205°F = 96,1°C

212°F = 100°C

300°F = 148,8°C

325°F = 162,8°C

350°F = 177°C

375°F = 190,5°C