Zivis ir neatņemama mūsu ēdienkartes sastāvdaļa, jo tās ir bagātas ar vērtīgām uzturvielām, tostarp ar olbaltumvielām, kas ir galvenais aminoskābju avots organisma pamatfunkciju nodrošināšanai, kā arī ar polinepiesātinātajām omega-3 taukskābēm, kuras atšķirībā no dažām citām taukskābēm cilvēka organismā pašas neveidojas un tiek izmantotas bioloģiski aktīvu vielu veidošanai.

Tomēr aizvien vairāk tiek runāts par zivju ķīmisko piesārņojumu, kas radies cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Apkārtējā vidē ir nokļuvušas un turpina nokļūt dažādas ķīmiskās vielas – piemēram, dzīvsudrabs, svins un kadmijs, kā arī noturīgie organiskie savienojumi – polihlorētie bifenili, furāni un dioksīni. Tās visas uzkrājas arī dzīvajos organismos, arī zivīs, īpaši lielākajās un vecākajās. Zivju ēdamās daļas, kurās piesārņojums uzkrājas vairāk, ir lielo plēsīgo zivju aknas un muskuļaudi, kā arī jūras un okeāna trekno zivju aknas un taukaudi. Nav ieteicams bieži un ilgstoši lietot uzturā zivis ar augstu piesārņojuma līmeni, jo noturīgie organiskie piesārņotāji var uzkrāties arī cilvēka organismā un sekmēt organisma aizsardzības spējas pazemināšanos.

Pārtikas un veterinārā dienests iesaka savam ikdienas uzturam labāk izvēlēties Latvijas iekšzemes ūdeņos – ezeros un upēs – zvejotās zivis vai zivsaimniecībās audzētos zvejas produktus. Labāk neizvēlēties vai lietot uzturā retāk lielās, plēsīgās okeānu zivis, piemēram, haizivis un zobenzivis, kā arī Baltijas jūras lašus, trekno zivju vēderiņus, Baltijas jūras mencu aknas, kā arī dzīvas zivis, ja tās tiek turētas pieblīvētā ūdenstilpnē bez skābekļa padeves.

Ēdiena gatavošanas procesā rūpīgi notīriet ik zivi – atdaliet galvu, novelciet ādu, nodaliet vēdera, muguras un sānu taukus. Izņemiet iekšējos orgānus, arī aknas. Ledusskapī termiski neapstrādātas svaigas zivis drīkst uzglabāt ne ilgāk par vienu diennakti. Zivju taukus, galvas un iekšējos orgānus neizmantojiet ēdiena pagatavošanai!

Zivis ieteicams vārīt, cept uz restēm vai grilēt. Termiskās apstrādes laikā ļaujiet taukiem brīvi notecēt no zivs, jo kopā ar tiem nodalās arī piesārņotājvielas. Lai zivs nepiesūktos ar saviem taukiem, kas var būt piesārņoti, netiniet zivi folijā un labāk neapviļājiet to miltos un olā.

Nevāriet zivju zupu no trekno zivju vēderiņiem – arī lašu vēderiņiem ne, jo tie satur daudz tauku. Gatavojiet zupu no jaunām, mazām zivtiņām! Vārot zivju buljonu, taukus no tā virspuses nosmeliet! Tāpat taukus, kuros cepta zivs, nelietojiet citu produktu pagatavošanai!