Starptautiski lietotā virtuves termina «blanšēšana» vietā var izmantot arī latviešu vārdu «applaucēšana». Mūsdienās to mēdz veikt, gatavojot ziemas krājumiem saldētus dārzeņus. Kāpēc?
Vispirms tas ir veids, lai sterilizētu blanšēto produktu virsmu. Vairākiem dārzeņiem, piemēram, brokoļiem un Briseles kāpostiem, blanšēšana novērš rūgtumu, kāds tiem rodas pēc atsaldēšanas, ja minētā siltapstrāde nav veikta. Dabiskie fermenti, kurus satur dārzeņi, uzglabāšanas laikā pārveido to garšu, tekstūru un krāsu. Tāpēc blanšēšanu izmanto, lai no tā izvairītos dārzeņu iesaldēšanas procesa laikā. Starp citu, blanšētus dārzeņus iesaka lietot cilvēkiem ar gremošanas trakta problēmām, tostarp kairinātu zarnu sindromu, no kura cieš piektā daļa iedzīvotāju.
Katru dārzeni blanšē noteiktu laiku: ja tas būs pārāk īss, fermenti paliks aktīvi un blanšēšana tādēļ nebūs efektīva, bet, ja blanšēs pārāk ilgi, dārzeņi pārkarsīs, zaudējot garšu vai uzturvielas. Blanšē tīrā ūdenī bez jebkādām piedevām. Noblanšētos dārzeņus tūlīt ir atdzesē, uzreiz iegremdējot ledus ūdenī, lai apturētu karstuma iedarbību, pēc tam nožāvē un tikai tad iesaiņo saldēšanai. Vairumu saldēto dārzeņu var uzglabāt vienu gadu.
Pirms vārīšanas lielāko daļu saldētu dārzeņu var neatkausēt, izņēmums ir kukurūzas vālītes. Dārzeņi, kuri pirms saldēšanas tikuši blanšēti, izvārās īsākā laikā nekā svaigie.
Atcerieties, ka nav pieņemts blanšēt garšaugus, salātus, ķiplokus, sīpolus, puravus, ķirbjus, baklažānus, papriku, tomātus (tomātus blanšē, lai tiem novilktu miziņu, nevis lai sagatavotu saldēšanai), tāpat arī parastos un saldos kartupeļus. Savukārt bietes pirms saldēšanas nevis blanšē, bet apvāra.
Virtuves ABC
Konkursi
Žurnāls
Grāmatzīmes