Patlaban dārzi sniedz visdažādākos labumus, tāpēc, lai vēlāk tos par lielu naudu nevajadzētu pirkt, ir īstais brīdis parūpēties par krājumiem priekšdienām. Saldēšana ir ne tikai viens no vienkāršākajiem, bet arī veselīgākajiem augļu, ogu un dārzeņu konservēšanas veidiem. Pareizi sasaldēti un uzglabāti produkti nezaudē dabisko, tiem raksturīgo garšu un smaržu, kā arī saglabā 60–70% C vitamīna un citas vērtīgās vielas.

Piemērota saldētava

Ilgstošai saldētu produktu glabāšanai vajadzīga saldētava, kurā ir vismaz –18 °C temperatūra. Rūpnieciski produktus sasaldē vēl zemākā temperatūrā, lai tas notiktu iespējami ātri, kvalitatīvi un neveidotos lieli ledus kristāli, kas bojā augļu, ogu un citu produktu dabisko struktūru, liekot tiem pēc atsalšanas saplakt bezveidīgā masā. Ir arī sadzīves ledusskapji ar saldēšanas kameru, kurā īslaicīgi var ieslēgt intensīvāku saldēšanas režīmu.

Visaukstākais parasti ir saldētavas augšējais plaukts, tāpēc to, kamēr saldētava vēl tikai pildās, vajadzētu atstāt brīvu produktu ātrākai sasaldēšanai. Pēc tam sasaldētos produktus pārvieto uz zemākajiem plauktiem. Lai sasalšana nenotiktu pārāk lēni,

nav ieteicams vienā reizē ievietot saldētavā daudz produktu.

Saldējam tikai sausus!

Visam, ko liek saldētavā, jābūt svaigam un sausam. Var, protams, visu vienkārši nožāvēt, bet var veikt īpašas manipulācijas. Kā norāda pārtikas procesu pētnieki, ir jāzina, ka sadzīves apstākļos, saldējot produktus pat ar ātro sasaldēšanu, augļos, ogās, dārzeņos un garšaugos esošais brīvais ūdens nodara to, ka pēc 10–14 dienām ledus kristālu veidošanās procesi atsākas vēlreiz, un tāpēc pēc atsaldēšanas viss paliek par «pļuru». Lai no tā izvairītos, saldēšanai paredzētie produkti jāatbrīvo no tajos esošā brīvā, tas ir, molekulās nesaistītā, ūdens. Tāpēc zaļumus, piemēram, dilles, noskalo, nožāvē, sasmalcina, bet ogas, teiksim, zemenes, pēc notīrīšanas pārgriež uz pusēm, nosver un vismaz uz 12 stundām ievieto parastā ledusskapī. Tā aukstums, kā zināms, veicina produktu izžūšanu, bet mūsu gadījumā tas ir tieši tas, kas nepieciešams. Svaigos augļus, ogas, dārzeņus vai garšaugus saldētavā ievieto tikai tad, kad tie ledusskapī apžuvuši un pazaudējuši 6–10 % no sava svara. Tie, kas izmēģinājuši, apgalvo, ka šādi sasaldētas zemenes ziemā, izņemot no saldētavas, esot patiešām izcilas – ogas pēc atkušanas neiztekot un varot gan skaistu želeju pagatavot, gan ar cukuru sablenderēt – sanākot nevis šķidra, bet tumīgi bieza, gandrīz kā svaigu zemeņu masa.

Taču var rīkoties arī citādi. Veselas ogas, ko paredzēts izmantot desertu rotāšanai, kā arī gabaliņos sagrieztus dārzeņus ieteicams sasaldēt saldētavas augšējā plauktā, uzbērtus vienā kārtā uz paplātes. Pēc tam tos pilda trauciņos vai maisiņos un cieši noslēdz ar vāciņu vai aizsien maisiņa galu, lai tie neuzsūktu citu produktu smaržas, jo parasti jau mājās nav iespējas atvēlēt vienu veselu saldētavu zemenēm, bet citu – pētersīļiem. Vienā iepakojumā ievieto tik, cik var patērēt vienā reizē.

Maisiņi un trauciņi

Labāk iegādāties speciāli saldēšanai paredzētus maisiņus, jo tie ir ražoti no biezāka materiāla un ielikto saturu pasargā no tā sauktā saldētavas apdeguma. Taču ne sliktāk var izmantot rūpīgi izmazgātus, aizvākojamus dažādu pārtikas produktu trauciņus. Galvenais, lai tie būtu izgatavoti no pārtikai nekaitīga materiāla. Kompaktāk sakārtojami četrstūraini trauciņi – tā vieta saldētavā tiks izmantota ekonomiskāk.

Ogas un augļi

Ogām jābūt tīrām, nebojātām, gatavām, bet stingrām. Ja ogas mazgā, tām ļauj nožūt uz papīra dvieļa. Vislabāk, ja saldē pašu dārzā vāktas zemenes. Nedaudz jāņogu ēdienu dekorēšanai var sasaldēt arī ķekaros. Ķiršus mēdz saldēt gan ar kauliņiem, gan bez, toties plūmes un aprikozes pārgriež uz pusēm un kauliņu izņem. Bumbierus un ābolus sagriež šķēlītēs un, lai tās nebrūnētu, pirms saldēšanas blanšē jeb vienu divas minūtes karsē ūdens tvaikos. Līdzīgi ieteicams blanšēt gaišās plūmes, persikus, dzeltenās avenes, ērkšķogas.

Augļus un ogas var sasaldēt ar cukuru vai bez tā, kā arī cukura sīrupā un sulā. Bez cukura saldē kvalitatīvas, lielas, stingras ogas, piemēram, avenes, kazenes, mellenes, zilenes, dzērvenes, upenes, brūklenes, ķiršus, jāņogas (ķekaros vai tikai odziņas), ērkšķogas, dārza vai meža zemenes. Tās uzber vienā kārtā uz paplātes, sasaldē un pilda trauciņos vai maisiņos. Ar cukuru ogas pārkaisa, ja vēlas, lai atkūstot tās labāk saglabātu formu un būtu saldākas, piemēram, mellenes.

No mazāk kvalitatīvām ogām var sagatavot biezeni ar nelielu cukura piedevu (50–200 g uz puskilogramu ogu). Ogas pārlasa, sasmalcina ar blenderi, pieber cukuru un ar koka karoti maisa, līdz cukurs ir izkusis. Pilda trauciņos, aizvāko un sasaldē. Cukura sīrupu vāra no ūdens un cukura (1 l ūdens:400 g cukura), atdzesē un lej trauciņos uz ogām, plūmju, aprikožu vai persiku pusītēm, bumbieru vai ābolu šķēlītēm, ievieto saldētavā. Ogām ar plānāku miziņu (zemenēm, avenēm, kazenēm, ķiršiem) var uzbērt cukuru, uz 8–10 stundām ievietot ledusskapī un pēc tam sasaldēt sasaldētavā kopā ar izveidojušos sīrupu.

Sulu ogu sasaldēšanai gatavo vai nu no tām pašām ogām, vai arī kombinē dažādas garšas, piemēram, avenes ķiršu sulā, baltās jāņogas ābolu sulā. Gaišas ogas var pārliet ar kādu gaišu sulu, bet sarkanas – ar sarkanu. Sulu var arī sasaldēt ledus trauciņos un pēc tam izmantot parasta ledus vietā atspirdzinošos dzērienos, bolēs u.c.

Saldēti dārzeņi

Ierasto konservu gatavošana prasa daudz vairāk laika un pūļu nekā saldēšana. Tomēr mājas saldētavas iespējas ir ierobežotas, tāpēc rūpīgi jāpārdomā ko tur glabāt. Saldēt var dažādus kāpostus, tomātus, papriku, burkānus, bietes, kāļus, zirņus, pupiņu pākstis, puravus, pētersīļus, selerijas, baziliku, izopu, timiānu, majorānu, spinātus. Saldētavā nav ieteicams glabāt kolrābjus, redīsus, rutkus, ķirbjus, sīpolus un ķiplokus, tāpat kartupeļus. Saldētu sakņu kubiņi glābs, kad mājās nekā nav, bet pusdienotāji jau šķindina karotes pie saviem zupas šķīvjiem.

Saldējamajiem dārzeņiem jābūt tīriem, svaigiem, nesavītušiem, bez kaitēkļu bojājumiem, sagrieztiem kubiņos, stienīšos vai sadalītiem nelielās ziedkopās, sausiem un, vēlams, atdzesētiem. Ziedkāpostu, brokoļu, papriku, burkānu, biešu gabaliņus, pupiņu pākstis un tomātus pirms sasaldēšanas blanšē jeb karsē dažas minūtes verdošā ūdenī vai tvaikos. Lai bietes saglabātu krāsu, ūdenim pievieno mazliet citronskābes.

Lai ekonomiskāk izmantotu vietu saldētavā, papriku un tomātus var glabāt biezeņa veidā. Arī garšaugus un spinātus mēdz sasmalcināt un tad sasaldēt kubiņos.  Visus produktus glabāšanai dala vienā reizē izmantojamās porcijās.

Pareizi sasaldētus dārzeņus, augļus un ogas pietiekami zemā, nemainīgā temperatūras režīmā var glabāt 8–10 mēnešus. Kad dārzā izaugusi jaunā raža, vecajiem krājumiem vajadzētu būt apēstiem un saldētavai sagatavotai jaunajai sezonai.

Ieteikumi

Pirms saldēšanas produktus uz vienu dienu novieto vēsā pagrabā vai ledusskapī un tikai tad gatavo likšanai saldētavā – tas paātrina saldēšanas procesu.

Jo sīkāk sagriezti produkti, jo labāk tie sasalst.

Jo lēnāk saldētais produkts atkūst, jo labāk tas saglabā savu formu, tāpēc no saldētavas izņemtas ogas un augļus ieteicams atlaidināt nevis istabas temperatūrā vai mikroviļņu krāsnī, bet ledusskapī.

Saldētus dārzeņus un zaļumus ēdiena pagatavošanai neatlaidina, bet izmanto sasalušus.