Pupiņas (Phaseolus vulgaris) ir ļoti daudzveidīgas. Pupiņas ir augs no Centrālās Amerikas un Andiem Dienvidamerikā, Eiropa tās nonāca tikai 16. gadsimtā. Interesanti, ka to dzimtenē pazīst tikai augstas kāršu pupiņas, bet krūma šķirnes tika selekcionētas Eiropā. Mūsdienās šo augu vislielākajos apjomos kultivē Brazīlijā, Indijā un Ķīnā.

Pupiņu olbaltumvielas pēc sava sastāva līdzinās gaļas olbaltumvielām. Šis augs satur daudz dažādu minerālvielu, taču jo īpaši – kāliju, tāpēc ir noderīgs aterosklerozes gadījumā. Tautas medicīnā pupiņu pākšu uzlējumu lieto nieru slimību, reimatisma, paaugstināta asinsspiediena un sāļu vielmaiņas traucējumu gadījumos.

Pupiņas mēdz būt dažādās krāsās, un katrā pasaules malā kāda no tām ir iecienīta vairāk. Eiropiešiem patīk galvenokārt baltas vai nedaudz iekrāsotas pupiņas, savukārt Brazīlijā, Gvatemalā, Venecuēlā – melnās, Kolumbijā un Hondurasā – sarkanās, bet Peru – brūnās. Āfrikā labprāt lieto dažnedažādu krāsu pupiņas.