Kamēr vēl ziema neatkāpjas no mūsu platuma grādiem, ir īstais laiks tumšos vakarus pavadīt virtuvē, tapinot gardas maltītes. Vasarā taču jābauda siltums un saule, tad virtuvē ilgi rosīties negribēsies, tāpēc bez nožēlas eksperimentējiet un mielojieties! Tā kā dažādu kūku, pīrāgu un citu maltīšu gatavošanā pamats ir mīkla, sniedzam svarīgākos padomus, kas jāievēro, lai viss izdodos, kā nākas.

Smilšu mīkla ir viena no vieglāk pagatavojamām mīklām, taču, ja reiz kas nav izdevies, gribēšana mēģināt to vēlreiz var aptrūkties, tāpēc svarīgi zināt nianses, kas ietekmē sekmīgu gala rezultātu. Pirmkārt, sviestam vienmēr jābūt tikko kā izņemtam no ledusskapja, jo, to drupinot kopā ar miltiem, ir jāveidojas drupačām, nevis ķepīgai masai, kā tas notiek ar jau nedaudz pakusušu sviestu. Drupačainību vieglāk panākt, ja auksto sviesta kluci miltiem pierīvē, nevis griež un ar pirkstiem smalcina, jo tā tas ātri sasilst. Otrkārt, mīklas konsistenci ļoti ietekmē tas, kā tā ir mīcīta. Smilšu mīklu nedrīkst pārmīcīt, citādi tā būs blīva un grūti sagriežama, tāpēc jāmīca veikli, līdz masa turas kopā, un tad noteikti jāietin plēvē un jāliek ledusskapī, lai vismaz stundu iestāvas.

Kārtainās mīklas gatavošana nav no vieglākajām, bet, apgūstot labu recepti, veikalā gatavo vairs nemaz negribēsies pirkt, lai arī cik ļoti tas atvieglotu darbiņu. Kārtainā mīkla prasa būt pacietīgam un vienmēr ielāgo, ka tā jāmīca diezgan ilgi, tāpat svarīgi izrullēt plānas kārtas un katru apziest ar sviestu, citādi no patīkamā kraukšķīguma nebūs ne vēsts. Starp citu, parastajā sviestā ir par daudz mitruma, lai sanāktu laba kārtainā mīkla, tāpēc sviestu pirms mīklas gatavošanas «sausina», tas ir, tajā rūpīgi iejauc nedaudz miltu –5–8 % no sviesta kopējā daudzuma. Tāpat svarīgi mīklai kādu laiku pastāvēt ledusskapī, lai salocītās kārtas savelkas.

Rauga mīkla pēc būtības ir gaužām vienkārši pagatavojama, bet daudzi nez kāpēc izvairās no kaut mēģināt gatavot. Ja izmanto slapjo raugu, svarīgi to pienācīgi atdzīvināt. To parasti dara, sadrupinot raugu kādā trauciņā, pievienojot cukuru un nedaudz silta ūdens (ne vairāk par 30 °C, jo karstāks ūdens rauga mikroorganismus nobeigs). Jāsamaisa un jānoliek siltā vietā tam atdzīvoties, un tikai tad tas ir gatavs sajaukšanai ar citām sastāvdaļām. Sausā rauga izmantošanā nav tik liela ķēpa, to var uzreiz sajaukt ar miltiem un pārējām sastāvdaļām, tikai ūdenim ir jābūt siltam, lai raugs reaģētu.

Kefīra, paniņu vai krējuma mīkla ir ļoti laba alternatīva iepriekš minētajām mīklām, ja netīk ilgi gatavot un pie rezultāta gribas tik ātri. Visbiežāk šādās receptēs mērvienības ir krūzēs jeb tasēs, jo tās aizgūtas no agrākiem laikiem, kad visu mērīja tieši tā. Taču mīklas ar paniņām, kefīru vai ko citu ir lielā cieņā joprojām, turklāt ne vien ābolmaizē, bet arī kēksiņos, saldajā maizē, bulciņās un citos konditorejas labumos. Liela māksla šīs mīklas gatavošanā nav – jāievēro vien receptūra, jo par mīklas labo garšu parūpēsies piena produkts.