Pasha ir vissvarīgākais no pareizticīgo rituālajiem Lieldienu ēdieniem. Krieviski tam un pašiem svētkiem pat ir kopējs nosaukums. To gatavo no biezpiena un veido kā nošķeltu piramīdu, kas ir Jēzus Kristus kapa simbols. Pareizticīgie mēdz izmantot īpašu pashas gatavošanas trauku no saāķējamiem koka dēlīšiem, pret ēdiena augšpusi vērstajā daļā parasti ir iegrebti divi slāvu burti «XB», kas nozīmē «Hristos voskres» – Kristus atdzimis, kā arī citi rotājumi, piemēram, ziedu attēli.

Pashai izvēlas vislabākās kvalitātes biezpienu, kuru mēdz gan iegādāties tirgū, gan arī gatavo mājās. Biezpienam jābūt sausam, tāpēc to vispirms kādu laiku patur zem sloga. Pēc tam šo produktu divas reizes izberž caur sietu. Pēc senām tradīcijām uzskata, ka biezpiena malšana gaļasmašīnā pashas gatavošanai nav piemērota, kaut gan mūsdienu receptēs var lasīt arī daudz šādu ieteikumu. Divreiz sietam caurberztā biezpiena masa ir īpaši irdena, no tās tad arī taisa minēto Lieldienu ēdienu – aukstā veidā vai karsējot.

Biezpienam pievieno dažādas piedevas – tām visām jābūt svaigām un augstākās kvalitātes. Krējumam jābūt vismaz 30% treknuma, sviestam – mīkstam, plastiskam, tas ir, paturētam istabas temperatūrā. Rozīnes jāpārlasa, labi jānomazgā, pēc tam uz dvieļa jānožāvē. Mandeles pirms sasmalcināšanas ir jāattīra no miziņām – to dara šādi: mandeles pārlej ar verdošu ūdeni un atstāj tajā 20–30 minūtes mērcēties, tad miziņu var viegli noberzt. Notīrītos kodolus pēc tam apžāvē un sasmalcina. Apelsīnu sukādes smalki sagriež, citronam norīvē miziņu – tikai dzelteno daļu, jo baltums piedod rūgtumu. Garšvielas – zvaigžņu anīsu, kas pazīstams arī kā badjans, un kardamonu – samaļ kafijas dzirnaviņās un izsijā. Ieteicams lietot vaniļu, bet to var aizstāt ar vaniļas cukuru vai vanilīnu.

Kaut arī šī cienasta sagatavošana ir laikietilpīga un visai dārga, Lieldienu svētkiem par godu pareizticīgo saimnieces pūles nežēlo. Tiesa, ātrāk tas pagatavojams nevārītā veidā, kad no visām izvēlētajām sastāvdaļām saberž viendabīgu masu. Izmantojot siltapstrādi, masu silda līdz brīdim, kad no katla sāk pacelties burbuļi – līdzīgi kā vārot biezu mannas putru. Tad katlu noņem no pavarda, ievieto traukā ar aukstu ūdeni un, palēnām maisot, pilnībā atdzesē. Atdzisušu to brīvi iepilda pashas traukā, kurš rūpīgi izklāts ar viegli samitrinātu marli (uzskata, ka vislabāk ir izmantot plīvuraudumu), uzliek nelielu slogu un uz 12–24 stundām ievieto ledusskapī vai vēsā pagrabā. Mūsdienās daudzi pashas trauka vietā izmanto jaunu, nelietotu puķupodu ar caurumiņu apakšā, lai ir kur palikt mitrumam.

Kad pasha ir nogatavināta, to novieto uz pamatnes, uzmanīgi noņem koka trauka dēlīšus un marli, lai no nesabojātu nospiedušos rituālos uzrakstus un rotājumus. Pashu nes iesvētīt uz baznīcu un tikai pēc tam liek svētku galdā kopā ar kuļičiem un krāsotām olām.