Rīvmaizi lieto, gatavojot gaļas, zivju un dārzeņu ēdienus, piemēram, ziedkāpostus. Ar sviestā apceptu rīvmaizi mēdz apbārstīt mīklu pirms pildījuma novietošanas strūdelēs. Latviešu virtuvē rīvmaizi izmanto tādu klasisku desertu gatavošanā kā rupjmaizes kārtojums un maizes zupa.

Gatavojot gaļu, jāatceras, ka rīvmaize neveido visaptverošu apvalku, tas ir, nav hermētiska tipa panējamais līdzeklis, un, ja tiek panēšanā izmantota viena pati, tad gaļas gabaliem ir tieksme piedegt. Taču, ja kotletes, karbonādes, daža veida romštekus utt., vispirms apvārta miltos, tad samērcē sakultā olā un pēc tam apviļā rīvmaizē, sanāk garšīga, bieza «garoziņa».

Rīvmaizi ir vienkārši sarūpēt pašiem, jo zinātāji apgalvo, ka veikalā nopērkamā reizēm tiek gatavota no neizpirktās maizes... Turklāt rūpnieciskajos ražojumos neiztiek bez e vielām, lai paildzinātu izmantošanas laiku, kā arī glītākam skatam iekrāso ar pārtikas krāsvielām. Šim produktam noder gan baltmaize, gan rupjmaize, gan cita veida maize. Protams, var izmantot apkaltušu, neapēstu maizīti, taču var gatavot arī no svaigas.

Mājas apstākļos maizes šķēles sakaltē cepeškrāsnī, kura uzkarsēta līdz 180°C temperatūrai. Tas aizņem apmēram 7–10 minūtes, un ir jāuzmanās, lai nepārkaltētu – šķēlēm jābūt cietām un sausām, bet ne tumšbrūnā krāsā. Dažādas šķēles «uzvedas dažādi, tāpēc vienas var nākties izņemt ātrāk, citas – paturēt ilgāk. Lai neapdedzinātos, izņemšanai no cepeškrāsns izmantojiet virtuves cimdus vai knaibles. Padzesētas maizes šķēles var samalt virtuves kombainā vai gaļas maļamajā mašīnā. Tāpat var izmantot mīklas rulli un pēc tam piestu. Rīvmaizi var samalt pavisam smalku – pulverī – vai arī atstāt rupjākas drupačas. Pēc pagatavošanas ieteicams uzglabāt slēgtā traukā un izlietot mēneša laikā.