Vista nav putns, jo nelido – joko mednieki. Vista nav putns, to ir grūti pagatavot slikti – smaida pavāri. Toties pīle ir putns, un, lai tā sanāktu garda un nebūtu sausa, ir šis tas jāņem vērā.
Pirms ķerties pie gatavošanas ir jāpārliecinās, vai pīle ir kārtīgi atspalvota – vai tā nav jāapsvilina, savukārt atsevišķus spalvu rugājus, kas palikuši, visērtāk ir izplūkt ar pinceti. Tālākās pamatdarbības, kas nodrošina lielu daļu kulināro panākumu, ir pārbaude, vai izņemti visi iekšējie orgāni, mazgāšana un sausināšana pēc tās.
Arī tīrītos kautķermeņos nereti mēdz atstāt plaušas – tās ir jāizņem, jo var piedot gaļai rūgtenu garšu. Jāatbrīvojas arī no taukainajām ādas krokām ap kloāku, kas gatavošanas procesā piedod pīlei specifisku smaku, tāpēc tās apgriež. Putnu mazgā no ārpuses, no iekšpuses un nosausina – pīlē iekšā var iebāzt papīra dvieļus un ar tiem noņemt lieko mitrumu (ja iekšpuse būs mitra, tad sāls un garšvielas neturēsies klāt pie dobuma sieniņām).
Mājputniem nereti piemīt specifiska, ne pārāk patīkama smaka – to sajūtot, nav jādomā, ka izdarīts neveiksmīgs pirkums, tā vienkārši ir šāda tipa gaļas īpatnība, ko novērš ar ilgāku marinēšanu. Kārtīgi no ārpuses un iekšpuses ieberžot ar sāli, garšvielām, ķiplokiem, iegūst gardu cepeti bez kādas vainas. Turklāt marinēšana dara maigāku veca putna gaļu, ja tādu iegadījies nopirkt.
Gatavošana
Pīli gatavo gan sadalītu gabaliņos, gan veselu vai pildītu. Izvēloties gatavot pildījumu, to putnā iepilda divas trešdaļas no iekšu tilpuma – jebkuri izvēlētie produkti cepšanas laikā piesūksies ar pīles gaļas sulām un taukiem, tāpēc ievērojami palielināsies apjomā. Pārmēru piepildīta pīle cepšanas laikā var pārplīst vai – vēl nelāgāk – izšļākt uz cepēju karsta pildījuma strūklu cepeša sagriešanas brīdī. Lai sagatavotais pildījums gatavošanas laikā paliktu putnā, tam pēc piepildīšanas atveri mēdz aizsūt ar kulinārijas diegu.
Viens no iecienītākajiem veidiem ir cepšana. Pildītu pīli pirms cepšanas iesmērē ar taukvielām un ievieto sautējamajā traukā (no formām vispiemērotākā ir tā sauktā «pīle», taču der arī citas) vai cepešpannā ar augstām malām, ja cep cepeškrāsnī. Pamatuzdevums cepot ir panākt, lai gaļa kļūtu mīksta un sulīga. Cepot labi sakarsētā, cepeškrāsnī 180 °C temperatūrā, uz katru kilogramu gaļas rēķina 45 minūtes un pieskaita vēl klāt 20–25 minūtes apbrūnināšanai (2 kg smags putns tātad cepsies apmēram 105–110 minūtes). Ilgāk ne vienmēr ir labāk – pīles gaļu ļoti ātri var padarīt sausu.
Savukārt, ja pīle sadalīta gabalos, tad atkarībā no lieluma tos cepeškrāsnī vajadzēs cept 60 līdz 90 minūtes. Parasti šos gabaliņus vispirms apcep uz pannas ar sīpoliem un dārzeņiem, tad ievieto cepeškrāsnī. Gatavošanas laikā no pīles izdalās sulas, gaļu ar to periodiski aplej un nepieciešamības gadījumā šo šķidrumu papildina ar vīnu, buljonu vai ūdeni. Ja vēlas, pīlei līdzās var novietot dārzeņus, augļus, sēnes.
Ja pīli gatavo pannā, to noteikti vispirms marinē – ierīvē ar sāli, pipariem, ieziež ar majonēzi vai ko citu, ļauj pusotru stundu iestāvēties, tad sadala porciju gabalos, uz sakarsētas pannas no abām pusēm apcep, pielej ūdeni un sutina līdz gatavībai kopā ar garšsaknēm un garšvielām. Ļoti vienkārši ir gatavot pīli folijā vai cepamajā maisā. Sagatavotu gaļu nosmērē ar sviesta, medus un ķiploku maisījumu, ievieto izvēlētajā materiālā, ja grib, pieliek klāt kartupeļus un dārzeņus, ievieto līdz 180 °C temperatūrai sakarsētā cepeškrāsnī un cep – folijā 60 minūtes, cepamajā maisā – 90–100 minūtes. gatavu cepeti izņem no cepeškrāsns, pārklāj ar foliju un ļauj 10–20 minūtes pastāvēt, lai gaļas sulas vienmērīgi sadalītos pa cepeti.
Meža gaļa
Ja jāgatavo medījums – mežapīle, tad jāievēro dažas atšķirības. Pirmkārt, tās gaļa ir sīkstāka nekā mājputna, tāpēc vajadzēs gatavot ilgāku laiku, un piemērotāka ir gatavošana gabaliņos – pat labi sagatavota, tā ārēji šķiet neizcepta. Otrkārt, tai piemītošās raksturīgās zivju smakas dēļ mežapīle pirms cepšanas ir jāmarinē, taču no tā ir arī labums – garšvielas un garšaugi izcels medījuma gaļas pikanto garšu.
Pasniegšana
Gatavu pīli pasniedz ar dažādām piedevām un mērcēm. Labi piestāvēs ķiršu, dzērveņu, apelsīnu, granātābolu vai kādu citu skābu augļu mērce, kečups, majonēze vai aioli mērce (populāra Spānijā, Itālijā – to gatavo no ķiplokiem, olīveļļas, citronu sulas, ar olu dzeltenumu vai baltumu piedevu). Ķīniešu virtuvē šo putnu pasniedz ar īpašu mērci, kuras sastāvā ietilpst sojas mērce, riekstu pasta, medus, sezama eļļa, čili un ķiploki. Pīles gaļa labi garšo kopā ar skābām uzkodām un sauso sarkanvīnu.
Bez kvalitatīvām izejvielām grūti pagatavot izcilu ēdienu, šī prātula attiecībā uz pīles gaļu ir īsti vietā. Kas jāņem vērā?
Ja iespējams izvēlēties, labāk ņemt neiesaiņotu pīli, jo... kurš gan var pateikt, kas slēpjas zem plastikāta vakuumiepakojuma?