Sāksim gatavot skābeņu krājumus!

Viens no pirmajiem lapu dārzeņiem, kas mūs priecē pavasarī, ir skābenes. Tās ir bagātīgs dzelzs, C vitamīna, karotīna un dažādu minerālvielu avots. Krājumus nākamajam rudenim un ziemai varam sākt gatavot kaut tūlīt, kamēr nav sākusies lielā konservēšanas sezona.

Skābeņu lapas noder ne vien zupās, bet arī dažādos salātos un sautējumos. Īpaši vērtīgas tās ir līdz Jāņiem, pēc tam tajās sāk uzkrāties skābeņskābes savienojumi, kas organismā traucē kalcija uzsūkšanos. Tiesa, šie gardie, skābenie zaļumi nav piemēroti nieru slimniekiem, bet pārējie tos var baudīt cauru gadu. Uzglabāšanai skābenes var saldēt, kaltēt vai konservēt.

 

Saldēšana

  • Lai ziemas krājumi aizņemtu mazāk vietas saldētavā, skābeņu lapas pirms tam blanšē – ievieto caurdurī un uz īsu brīdi iemērc vārošā ūdenī, bet pēc tam strauji atdzesē ledusaukstā ūdenī, lai samazinātu vērtīgo vielu zudumus. Tās var arī ievietot tvaicējamajā sietā un paturēt virs tvaikiem, kamēr sakrītas. Pēc tam notecina lieko ūdeni, masu pilda iepakojumos un ievieto saldētavā.
  • Saldējot iegūst visskābākās skābenes, kuras, salīdzinot ar konservētajām, zupā tik ātri neizjūk. Saldēt var dažādi – neapstrādātas vai arī blanšētas, tvaicētas, bez ūdens piedevas un ar to. Vienmēr skābenes vispirms nomazgā un tām nogriež cietos kātus. Ja saldētavā pietiek vietas, kastītēs vai maisiņos liek svaigas lapas. Tās var pat nesagriezt – ziemā maisiņu izņem no saldētavas, ar rokām saspiež, un skābenes salūzīs gabaliņos.
  • Ja saplakušas skābenes nepatīk, tad lapas var rupji sasmalcināt, ievietot saldēšanai paredzētos trauciņos, pārliet ar aukstu ūdeni un tad ievietot saldētavā. Tās, šādi sagatavotas, pievieno ēdieniem neatlaidinātas un vislabāk noder zupās.

 

Kaltēšana

  • Kaltēšana maina skābeņu garšu – ēdiens nebūs tik skābs, bet, pieliekot vairāk, būs nedaudz jūtama salmu piegarša. Lapas kaltē kā daudzus ārstniecības augus – ēnā un savērtas uz diega vai novietotas uz sieta. Ir vēlama svaiga gaisa pieplūde, taču ne caurvējš, jo tas samazina vērtīgo vielu daudzumu skābenēs. Izžuvušās lapas ievieto hermētiski slēgtā traukā, piemēram, burkā ar vāku un uzglabā tā, lai tās neapspīd tieši saules stari.

 

Konservēšana

  • Konservēšanai sagatavotas skābenes, nomazgātas un bez kātiem, vispirms sasmalcina virtuves kombainā, tad liek emaljētā katlā un karsē līdz 90 °C temperatūrai, tūlīt stingri pilda burkās, ar karoti sablīvē, uzliek vāciņus un sterilizē (0,5 litru burkas – 40 minūtes). Aizvāko, uzglabā vēlā vietā.
  • Viena no konservēšanas receptēm paredz krietni mazāku ūdens devu. Skābenes nomazgā, atkāto, liek katlā, pārkaisa ar sāli (uz 1 kg lapu ņem 1 kārtīgu ēdamkaroti), pielej 1 glāzi ūdens un karsē ne vairāk par kādām 5 minūtēm – līdz ūdens burbuļo un tās saplok, maina toni uz tumšu. Tūlīt pilda burkās līdz augšai un pāri skābenēm līdz pat saskarei ar vāku uzlej pāris tējkarotes verdošas eļļas – tās kārtiņa palīdzēs saglabāt skābeņu svaigumu. Tūlīt pat aizvāko un sasedz ar segu vai dvieļiem, lai burkas lēnāk atdzistu.
  • Konservētās skābenes ir visneitrālākās, tās var gatavot vienas pašas vai kopā ar cietiem zaļumiem un garšaugiem. Tā kā par konservantu parasti izmanto sāli, tad, pieliekot šos konservus zupai, to vairs nevajag pievienot. Līdzīgi saldēšanai arī konservēšanas paņēmieni ir dažādi. Skābenes ieteicams karsēt un vārīt katlā ar kādu moderno pārklājumu, jo, gatavojot metāla traukos, tās dažkārt iegūst nepatīkamu piegaršu.
  • Protams, izvēlas jaunas, svaigas, sulīgas lapas. Tās pārlasa, nogriež rupjos kātus, rūpīgi nomazgā, notecina un rupji sagriež. Uz 1 kg skābeņu lapu ņem 1 litru ūdens un nepilnu ēdamkaroti sāls. Sagatavo verdošu sālsūdeni – tas skābenes daļēji pasargās no uzturvielu izskalošanās – un pārlej pāri sagrieztajām lapām tā, lai tās tikko būtu apņemtas. Līdzko lapas saplok, tās vēl karstas pilda dezinficētās burkās, stingri sablīvējot ar karoti, lai virspusē parādītos šķidrums. Burkām uzliek novārītus metāla vāciņus, pievalcē, liek siltā ūdenī un pasterizē 85 °C temperatūrā (0,5 litru burkas 20 minūtes). Pēc tam burkas aizvalcē, atdzesē un noliek vēsumā.
  • Var pagatavot arī skābeņu biezeni, tas ēdieniem piešķir gan košāku krāsu, gan patīkami skābenu garšu un it sevišķi labi noder zupām vai kā piedeva mērcēm.
  • Vēlāk, maijā vai jūnijā, kad jau parādījušies citi zaļumi, skābenes var konservēt arī kopā ar citiem garšaugiem – lokiem, dillēm, pētersīļu lapiņām. Uz 1,5 kg skābeņu lapu ņem 200 g lociņu, 30 g diļļu, 30 g pētersīļu. Skābenes un zaļumus nomazgā, notecina lieko ūdeni, smalki sagriež un sajauc. Katliņā ielej 3 glāzes ūdens un 1,5–2 ēdamkarotes sāls, uzvāra, ieber iekšā skābenes ar zaļumiem, uzvāra, 1–2 minūtes pavāra, tūlīt pilda dezinficētās puslitra burciņās (sanāk apmēram 4 gabalas). Sterilizē +85°C temperatūrā 20 minūtes, tad aizvāko.