Savvaļas zaļumu spēks

Vismaz vienu zaļo salātu porciju mums katram vajadzētu uzturā iekļaut ikdienas, un tiem nevajadzētu būt tikai lokiem, dillēm, pētersīļiem vai citiem plaši pazīstamiem garšaugiem. Izvēle ir gana plaša – jaunās pieneņu lapiņas, nātres, gārsas, balandas, virza, jaunās ceļmallapiņas, zaķkāposti, gaiļbiksītes, vārpata, koku un krūmu pumpuri – nenovērtējami labumi, ko bez maksas piedāvā daba. Atliek tikai doties uz pļavu vai mežu, noliekties un savākt.

 

Agrā pavasarī dabā atrodamie zaļumi ir dabīgs vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu komplekss, kas satur fitoncīdus, fermentus, rūgtvielas, miecvielas un aromātiskās eļļas. Tajos ir arī folijskābe un antioksidanti – C vitamīns un karotīns. Zaļumi satur hlorofilu, kas piesaista saules enerģiju un palīdz organismam sintezēt cukura un olbaltumu molekulas. Zaļumos esošo kalciju organisms viegli asimilē.


Šopavasar noteikti jāsavāc un jāpagaršo:

  • balandas – lauka nezāle, augs bez izteiktas garšas, lietojama kā jebkuru zaļo salātu sastāvdaļa;
  • ceļmallapas – jaunās lapiņas ir ēdamas, tās kopā ar skābenēm un nātrēm pievieno zaļajiem salātiem;
  • gārsa – viena pati var negaršot, taču, ja šo nezāli izmanto kopā ar skābenēm vai pieliek klāt lociņus, sanāk ļoti garšīgi salāti; no jaunajām lapām gatavo salātus, zupas, sautē kopā ar kartupeļiem, vāra biezeņzupu. Tas ir labs līdzeklis organisma attīrīšanai;
  • nātres – visvērtīgākā no tām ir lielā nātre. Jaunās nātrītes nedzeļ, asie matiņi, kas parasti kož, parādās vēlāk, bet, ja bail sadzelties, nātres pirms sasmalcināšanas var applaucēt ar verdošu ūdeni. Sasmalcinātas nātres pievieno dārzeņu zupām, sautējumiem, kartupeļu biezputrai, maizes mīklai, salātiem. Organisma attīrīšanai lieliski der sulu kūres, kur viena no sastāvdaļām ir nātres. Nātru tēja ir brīnišķīgs līdzeklis organisma attīrīšanai un maigas ādas iegūšanai – to lieto gan kā tēju dzeršanai, gan kā līdzekli sejas un kakla ādas kopšanai;
  • pieneņu lapas – satur ļoti daudz vērtīgu vitamīnu un mikroelementu, kas dzen prom nogurumu un mazasinību. Pirmās pieneņu lapiņas ir maigas, bez izteikta rūgtuma, bet, ja to dabiskā garša tomēr traucē, pusstundu pirms lietošanas iemērc vājā sālsūdenī. No pieneņu lapiņām vāra zupu, kopā ar nātrēm, spinātiem, redīsiem iederēsies salātos;
  • virza – visu dārzu ravētāju bieds un ienaidnieks, taču virzas zaļā masa ir lielisks ārstniecības līdzeklis cilvēkiem ar sirdsdarbības traucējumiem un kāju tūsku, šī nezāle darbojas kā urīndzenošs līdzeklis. Virzas lapiņas ir garšīgas – tām ir sātīguma piegarša, tāpēc ir droši pievienojamas visiem zaļajiem salātiem;
  • tīruma kosas – jaunie, brūnie, posmainie dzinumi, no kuriem pēc tam izaug nezāles kā mazas, zaļas eglītes... Kosas ļoti bagātas ar silīciju, kas vajadzīgs matiem un nagiem. No kosu pavasara dzinumiem var izspiest sulu vai arī to izmanto līdzīgi kā sparģeļus: savāc, novāra sālsūdenī, tad uz pannas apcep. Kosu zaļos dzinumus var likt pie salātiem vai spiest sulā;
  • vārpatas – šīs nezāles vērtīgākā daļa ir baltais saknenis, to parasti pievieno dažādām vielmaiņu regulējošām tējām, bet vārpatu mazie, zaļie dzinumi ir vitamīnu un minerālvielu pilni un iederēsies zaļumu salātos;
  • gaiļbiksīšu lapas – brīnišķīgs C vitamīna avots (vairāk šī vitamīna ir tikai upenēs), ārstē klepu, darbojas kā sirdszāles. Maigās, zaļās lapiņas ne ar ko neatšķiras no dārzā augušajām salātu lapām, tāpēc droši liekamas visu zaļo salātu sastāvā;
  • zaķkāposti – atrodami mežā no agra pavasara līdz vēlam rudenim – mazās, viegli skābenās lapiņas lieliski iederas jebkuros salātos.


Kā gatavot?

Veselības salātiem par pamatu ieteicams ņemt jebkurus zaļumus – lokus, dilles, pētersīļus, puravus, pievienot redīsus, tomātus, gurķu ripiņas, diedzētas sēklas un graudus, riekstus vai rozīnes.

Salātus var aizdarīt ar eļļas (augu, olīveļļa, ķirbju, dažādas riekstu un kauliņu) un citrona sulas mērci, ar eļļas un balzamiko etiķa mērci, ar dabīgā jogurta un sinepju mērci, ar kefīru vai rūgušpienu.

Zaļumus var sajaukt ar biezpienu, pievienot sasmalcinātu ķiploka daiviņu un ziest uz rudzu maizes.

Lai nezustu vērtīgās uzturvielas, zaļumus zupām un sautējumiem pievieno gatavošanas beigās. Noplūktos zaļumus būtu vēlams lietot uzturā uzreiz. Zaļumus vēlams nekapāt ar nazi, bet saplucināt ar pirkstiem.


Kā uzglabāt?

Zaļumus noskalo lielā ūdens daudzumā, lapas lieki nesaspiežot, nopurina lieko ūdeni, sadala pa porcijām un ietin mitrā drāniņā. Šādi iepakotus zaļumus liek maisiņā un uzglabā ledusskapī apmēram nedēļu.

Zaļumus var arī sakaltēt, iebērt sausā stikla traukā un lietot pēc vajadzības. Jaunās nātres var sasaldēt un lietot zupās. Salātiem saldēti zaļumi gan nebūs piemēroti, jo pēc atkausēšanas tie būs mīksti un zaudējuši garšas īpašības.


Ieteikumi

Iekļaujot savā ēdienkartē nezāles vai gatavojot no tām zāļu tējas, svarīgi atcerēties vienu nosacījumu – jāievēro mērenība! Organisms vairāk vērtīgo vielu neuzņems, ja tējas vietā gatavos «čefīru» vai salātu bļodai pievienos, piemēram, veselu kaudzi pieneņu lapu.

Jālasa vismazākās (jaunākās) lapiņas, kas atrodas pašā auga viducī, nevis lielās, gar sāniem augošās. Mazajās lapiņās ir tikpat labumu, cik lielajās, tikai koncentrētākā veidā. Mazās lapiņas arī būs mīkstas, kraukšķīgas un lielāko daļu no tām salātiem vai aukstajai zupai nevajadzēs pat smalcināt.