Ilgu laiku kļūdaini uzskatīja, ka spināti satur daudz, daudz vairāk dzelzs nekā citi dārzeņi un augļi – proti, 100 gramos šī lapu dārzeņa esot 35 miligrami minētās minerālvielas, kaut gan patiesībā tās ir desmit reizes mazāk (3,5 mg). 19. gs. nogalē amerikāņu pētnieki, pētot dzelzs daudzumu spinātos, savā publikācijā starp cipariem 3 un 5 bija aizmirsuši ielikt komatu. 1890. gadā arī šveiciešu pētnieks Gustavs fon Bunge pievērsās dzelzs daudzumam spinātos un konstatēja minēto lielumu... Taču tie bija izžāvēti, kamēr svaigas šī auga lapas satur 90% ūdens un desmitkārt mazāk šīs minerālvielas. Kļūdu 1937. gadā atklāja vācu ķīmiķi, bet tikai 1981. gadā Britu medicīnas žurnāls publicēja oficiālu mītiskā skaitļa 35 noliegumu.

Spināti Bešamela mērcē

Tie, kam patīk tumīgākas mērces, var pievienot ceptus spinātus Bešamela mērcei. Tāpēc spinātus uz pastraujas uguns ātri apcep sviestā, nepārtraukti maisot, līdz tie samazinājušies apjomā 6–8 reizes un kļūst tumši zaļi. Lieko šķidrumu nokāš, spinātus izņem no pannas un sasmalcina. Pagatavo Bešamela mērci – ņem vienādā daudzumā (1–2 ēdamkarotes) sviestu un miltus, tos katliņā viegli apcep, tad pievieno pienu (200 g vai vairāk) – kuļot, tā lai neveidotos kunkuļi, pēc tam ievieto nelielu, nomizotu sīpola galviņu, kurā iespraustas trīs krustnagliņas un viena lauru lapa. Uzkarsē un tad ļauj siltā vietā 10 minūtes nostāvēties, izņem sīpolu ar garšvielām, pievieno iepriekš sagatavotos spinātus un izmaisa.