Tortilja ir maizes paveids, kas plaši izplatīts kā ikdienas ēdiens Meksikā un ASV dienvidos, citur pasaulē to pazīst kā meksikāņu virtuves sastāvdaļu. Tortiljas gatavo no neraudzētas kukurūzas vai kviešu miltu mīklas un cep vai nu kā plāceņus (lielākoties tad, ja mīkla veidota no kviešu miltiem), vai čipsus (ja izmantoti kukurūzas milti).

Centrālamerikas indiāņi tortiljas no kukurūzas miltiem cepuši jau kopš seniem laikiem un navatlu valodā to nosaukums ir tlaškalji (tlaxcalli). Mūsdienu nosaukuma izcelsme saistāma ar spāņu konkistadoriem – viņiem šie plāceņi atgādināja omletes, kuraso Spānijā apzīmē ar vārdu tortilja (tortilla). Šos mīklas izstrādājumus izsenis cepuši uz ugunskura, virs kura novietotas apaļas nedziļas māla pannas. Ugunī sakaitētais māls nodrošina ātru izcepšanos, tortilja nedrīkst sanākt sausa un trausla.

Šo pankūkveida maizi izmanto dažādu meksikāņu ēdienu pagatavošanai – tortiljā mēdz ievīstīt dažādas pildījuma sastāvdaļas – gaļu, dārzeņus, olas, zivis, sieru, gvakamoli u.c., kā arī dažādu citu ēdienu (kanapē, ruletes, sendviča) pagatavošanai. Savukārt kukurūzas čipsus izmanto kā piedevu dažādiem ēdieniem maizes vietā.