Puraviem ir sīpolu garša, bet nepiemīt sīpolu sīvums. Auga dzimtene plešas no Irānas līdz Vidusjūrai, un tā kultūras formas izveidotas ļoti sen – puravs bijis viens no nozīmīgākajiem dārzeņiem jau Senajā Ēģiptē. Antīkajā periodā to lietojuši arī grieķi un romieši, bet viduslaikos jau audzējuši it visur Eiropā. Seni zīmējumi rāda, ka puravu saknes tolaik bijušas lielākas un izteiktākas nekā mūsdienās.

Puravi satur bagātīgu minerālvielu klāstu – kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, sēru, magniju, kā arī ēteriskās eļļas, olbaltumvielas un vitamīnus – askorbīnskābi, nikotīnskābi, tiamīnu, riboflavīnu, karotīnu. Turklāt šis augs tos saglabā visu gadu, bet attiecībā uz askorbīnskābi tam piemīt tāda unikāla īpašība kā nevienai citai dārzeņu kultūrai – šīs vielas daudzums glabāšanas laikā auga stublāja baltajā daļā nevis samazinās, bet gan vairāk nekā pusotras reizes palielinās. Tiesa, dārzeņu uzturvērtība, kā zināms, ir tieši atkarīga no augsnes, kādā tie auguši, un no klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc vērtīgo vielu satura daudzumā puravs no purava var nedaudz atšķirties.

Kā visi dārzeņi arī puravi satur maz kaloriju, tādēļ tos šķietami varētu ēst neierobežoti. Tomēr nevienu produktu nav ieteicams pārmērīgi daudz iekļaut ikdienas uzturā, arī puravus. Puraviem piemīt veselību veicinošas īpašības, tāpēc tos iesaka lietot cingas, podagras, nierakmeņu slimību un aptaukošanās gadījumā, kā arī pie fiziska un garīga noguruma. Klīniskie pētījumi apstiprina, ka šis dārzenis normalizē vielmaiņu, veicina barības trakta motoro funkciju, uzlabo apetīti un tam piemīt pretsklerozes iedarbība. Taču ar svaigu puravu patēriņu nedrīkst aizrauties tie, kas cieš no kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlām.

Ēdienu gatavošanā puravus var izmantot ļoti daudzveidīgi – salātiem, zupām, mērcēm, biezeņiem, kā piedevu gaļas ēdieniem, omletēm u.c. Tie labi garšo kopā ar sieru. Pārtikā lieto puravu sīpolu un kāta balto daļu, kā arī jaunās, maigās lapiņas. Arī ilgi uzglabātiem puraviem var ēst zaļo daļu, taču jāņem vērā, ka tā ir visai raupja un tad tai nepieciešama īpaša apstrāde.

Ēdieni ar puraviem


• Puravu un fenheļa salāti. Abus sakņaugus rūpīgi nomazgā, smalki sagriež, sajauc un pievieno krējumu vai arī olīveļļas un citronu sulas maisījumu. Pēc garšas pieliek sāli un piparus.
• Puravu un avokado pastēte. Puravu smalki sagriež, mīkstu avokado nomizo, izņem kauliņu, ar dakšiņu saspaida. Abus samaisa kopā un pievieno divu vārītu olu dzeltenumus, mazliet sāls un citrona sulas. Ziež uz rupjmaizes.
• Sutināti puravi. Gredzenos sagrieztu puravu liek pannā, apcep sviestā, tad piemet sāli un ķimenes, pielej nedaudz buljona vai karsta ūdens un 20–30 minūtes sutina zem vāka. Pirms pasniegšanas pārkaisa ar smalki sagrieztām pētersīļu lapiņām. Tā ir laba piedeva dažādiem gaļas ēdieniem. Sviesta vietā var izmantot arī speķi.