Turku zirņus parasti nepieskaita pie superproduktiem, taču šis pieticīgais pākšaugs ir ne tikai lielisks olbaltumvielu avots, bet arī satur daudz šķiedrvielu, minerālvielu (gan fosforu un kalciju, gan magniju un kāliju) un B grupas vitamīnu (ar riboflavīnu, tiamīnu, niacīnu un folātu), ir labs nepiesātināto taukskābju avots (satur linolskābi un oleīnskābi, kā arī daudz neaizstājamo aminoskābju, piemēram, lizīnu un triptofānu). No turku zirņiem var gatavot gandrīz jebko – zupas, mērces, maizi, pīrāgus un daudz ko citu. Tie lieliski noder kā piedeva salātiem vai kā pildījums.

Kā noskaidrojuši britu pētnieki, turku zirņi ir noderīgi, lai aizkavētu dažādas slimības. Tie mazina mazasinību (turku zirņi ir labs dzelzs avots), trombu veidošanos (regulāra lietošana palīdz mazināt trombu jeb recekļu asinsvados veidošanos, jo tajos esošajiem vitamīniem E un K piemīt asinis šķidrinošas īpašības), cukura līmeni asinīs (satur arī ogļhidrātus, kas dod organismam enerģiju un uztur normālu cukura līmeni asinīs), holesterīna līmeni (satur antioksidantus, kas, palīdzot samazināt svaru, pazemina arī holesterīna līmeni) un vēža risku (ir bagāti ar folijskābi, kas palīdz dažādu veidu vēžu profilaksei). Tāpat pētījumi rāda, ka zirņi satur vielas, kas palīdz cīnīties pret iekaisumiem. Tajos esošās olbaltumvielas veicina sāta sajūtu.

Turku zirņi kļūst vēl vērtīgāki, ja tos diedzē. Turklāt mērcēšana un diedzēšana uzlabo to sagremojamību, labāku minerālvielu un citu to sastāvā esošo uzturvielu uzsūkšanos. Lai kaltētus turku zirņus diedzētu, tos vispirms noskalo un tad ievieto traukā ar siltu ūdeni. Jāņem vērā, ka zirņu apjoms palielināsies aptuveni divas reizes, tāpēc ūdens jāielej diezgan daudz. Pēc 8–10 stundām ūdens jānomaina un jāturpina mērcēt vēl kādas 4–6 stundas. Tad zirņus noskalo, notecina lieko ūdeni un tos atstāj istabas temperatūrā dīgt –apmēram dienas trīs, proti, līdz brīdim, kad visiem zirņiem parādījušies zaļi asniņi. Ik dienu tie divas reizes jānoskalo ar tīru ūdeni un jānotecina.

Gatavojam humusu paši!

Turku zirņi ir populārā Vidusjūras ēdiena humusa galvenā sastāvdaļa, tiem pievieno olīveļļu, citronu sulu un sezama sēkliņu pastu (tahini), bet no piedevām visbiežāk izmanto ķiplokus, sīpolus, pētersīļus, čili piparu, kuminu, sāli. Šo pastu ziež uz maizes, krekeriem, tā lieliski sader ar dažādiem svaigiem un konservētiem dārzeņiem, to var izmantot kā piedevu pie gaļas ēdieniem, lai izceltu garšu un aromātu. Humusu var pagatavot arī mājās, galvenais – tas ir kārtīgi jāsaputo, lai būtu balts un ar piesātinātu garšu.