Anete Kalderauska-Lizdika, Pīlādzīt!
Ja bērna dzimšanas diena svinama saulgriežu noskaņu laikā, tematiku nav grūti izdomāt. Saulgrieži asociējas ar pļavas ziediem, dabu un vasaru. Un bērni paši savā būtībā pieprasa krāsas. Lai bērnu ballīte nepārvēršas par līgo svinēšanu, tika piemeklēta tēma – hipiju ballīte.
Dekorējot hipiju tematikas ballīti, nav diži jātērējas – noderēs spilvendrānas, kuras, piemēram, ir pleķainas, jo tās var batikot – spilvendrānas audumu ar auklu sasien dažādos rakstos, ieliek veļas mašīnā un pielej visparastāko baltās veļas balinātāju, lai nav jāpērk auduma krāsa. Tādā veidā var panākt batikojuma rakstus, kas piestāv hipijiem.
Ņemot vērā, ka ballīte bija paredzēta brīvā dabā, dienas karstumu nevarēja paredzēt, un tāpēc es pagatavoju vigvamu – auduma telti. Ņēmu 6 veikalā pirktus stabus, taču to vietā var likt arī zāģētus tievus kokus, kas izskatītos vēl dabiskāk un skaistāk. Audumu iegādājos lietoto preču veikalos – šuvu no aizkariem, tajā pat laikā, ja mājās ir lieki auduma aizkari, tad vigvama pagatavošanai var izmantot tos. Stabu galos izurbj caurumiņus un izver cauri lentu vai kādu stingrāku auklu, tā veidojot telts karkasu, savukārt audumu pie stabiem var piestiprināt dažādi – piešujot aukliņas, kuras piesien pie stabiem vai veido tuneli, kurā pa galu iestumj stabu. Hipiju ballītes telts krāsām nav nozīmes, jo hipijiem piestāv viss – raksti, raibums, krāsainība.
Lai dekorētu vidi, var jaukt dažāda stila virtenes. Es izmantoju gan gaismiņu virtenes ar krāsainu diegu bumbām, gan virtenes, kam piesēju apdarinātas papīra glāzītes, gan sašūtu aplīšu virtenes, kā arī pagatavoju sapņu ķērājus, izmantojot tamborētas sedziņas. Lai sapītu rakstu, sapņu ķērājam ir nepieciešams daudz vairāk laika kā piesiet jau gatavu sedziņu. Arī fotogrāfijās tādi ir pamanāmāki nekā ar diegu savītie. Sedziņas var vairumā iegādāties lietoto preču veikalos vai pagatavot pats. Apaļo karkasu veidoju no kārkla, kuru aptinu ap dažāda lieluma apaļas formas objektiem, piemēram, bļodu, katlu, 3 litru burkām u.c. Tā 2–3 dienu laikā kārkls ir izžuvis uzvītajā formā un lielumā un netinas vaļā: sapņu ķērāja karkass ir iegūts.
Elementārs veids, kā var tikt pie galda virsmas, ir izmantot visparastākās paletes. Šāda veida galds bērnu ballītei ir daudz ērtāks, jo tad bērniem nav grūti pārskatīt galda klājumu un izdarīt savu izvēli – visam viegli var piekļūt klāt.
Šajā galda klājumā, kā galveno objektu uz galda, izmantoju vecu ģitāru, kuru lietojām kā trauku – kā paliktni vīnogām, uzkodām un ziediem.
Hipiju ballīte nediktē noteikumus dekoros: trauki var būt dažādi, ne tikai krāsās, bet arī formās – galvenais, lai ir krāsainība. Kā izklaidi var bērniem piedāvāt vainadziņu vīšanu, matu rotu darināšanu, muzicēšanu, vingrošanu u.c. jautras padarīšanas, jo hipiji svin dzīvi priekā, mierā un jautrībā!
Hipiju jeb puķu bērnu stils
Vasarā ir labi ļauties saulei, puķēm un dažādām idejām. Tādējādi varam padarīt bērnu ballīti krāsainu ar vienkāršām lietām, ko paši varam pagatavot mājās.
Kas tad īsti bija hipiji un kā viņi izskatījās? Vārds «hipijs» radies no vārda «hipsters», ar kuru apzīmēja džeza mūziķus, vēlāk bohēmiska dzīvesveida piekritējus. Hipiju kustība izveidojās 20. gadsimta 60. gados Kalifornijā, ASV, un kļuva ļoti populāra jauniešu vidū, tādēļ ātri vien izplatījās arī Lielbritānijā un citās valstīs. Hipiju sauklis bija «Miers un mīlestība». Hipiji bieži vien iepina matos ziedus, dāvāja tos garāmgājējiem, lika tos ieroču stobros policistiem un kareivjiem, bieži vien izmantoja lozungu «Ziedu vara», tādēļ viņus sāka dēvēt par puķu bērniem.
Hipiju stils izceļas ar daudzveidību, viņi iecienījuši spilgtas, apdriskātas, krāsainas drānas no dabiskām šķiedrām – no džinsa, velveta, kokvilnas un lina audumiem, viņiem patīk adījumi, tamborējumi, raibi ziedu raksti, etniski motīvi, batika, kā arī indiāņu, čigānu un Austrumu stila iezīmes, kļoša griezuma apģērbs, vestes, tautiskas rotas, lakati.
Hipiju uzskati pauž, ka cilvēkam jābūt brīvam, bet kļūt brīvs var tikai tad, ja maina savas dvēseles iekšējo struktūru. Iekšēji atbrīvota cilvēka rīcību pamato centieni sargāt savu brīvību, un visi tie, kuri piekrīt iepriekš minētajam, veido garīgu kopienu,
kas ir ideāla kopmītnes forma, bet tie, kuri domā savādāk, maldās.
Ko celt galdā?
Šoreiz stāsts ir par to kā piecas stundas nesēdēt virtuvē cepot un vārot, bet gan ļauties vienkāršiem produktiem un to salikumiem, lai labi garšotu un izskatītos. Bērniem ļoti garšo viss, kas ir maza izmēra un viegli paņemams: mazi burkāniņi, ķirštomātiņi, mini cepumiņi, kurus var noformēt ar ogām, putukrējumu un kādu konfekti vai piparmētru lapiņu. Mini maizītes, kas izspiestas ar piparkūku formiņu...
Lūk, dažnedažādas idejas saldējuma pasniegšanas improvizācijai – dekorējiet to ar ēdamajiem salmiņiem, konfektēm, ēdamiem ziediem, kādu ogu mērci, dažādu krāsu saldējumiem. Mēs pielikām klāt saldo kartupeli...
Droši lieciet galdā to, kas garšo bērniem. Šoreiz uzputenis bija bez piena, bet ar putukrējumu, svaigām ogām un konfektēm. Īsta galda rota – ģitāra ar vīnogu dažādību un ziedu pušķi vidū. Dzērienu izvēle arī plaša – svaigi spiestas sulas, gatavās sulas, morss, ūdens. Rotaļājieties ar salmiņu dažādību – tos mūsdienās piedāvā dažādās variācijās.
Liene Brunzete
Nepieciešams:
Gatavošana: