Alus... Ja vasaras karstumā ir patīkami baudīt vēsu šī brūvējuma malku, tad ziemā par to nepavisam negribas domāt... Taču velti! Aukstajā laikā lielisks ir sasildīts alus jeb siltalus, saukts arī par karstalu. Pirmie to lietot esot sākuši skandināvi, pēc tam – vācieši un poļi, bet vēlāk šāda veida dzēriens iepaticies daudzviet Eiropā.
Silts alus kopš seniem laikiem ir lietots dziedniecībā, ar to ieteica skalot muti pret zobu sāpēm jau seno šumeru mediķi, bet vēlāk – arī viduslaiku ārsti. 15. un 16. gs. mijā dzīvojušais Paracelzs ar uzsildītu alu ārstēja plaušu slimības un citas kaites, jo pēc viņa domām, tas cilvēka ķermenī pārtapa par asinīm. Uzkarsēta alus īpašības augstu novērtētas nezināma autora darbā «Panala Alacatholica», kas sarakstīts 1623. gadā. Nedaudz vēlāk, 1641. gadā, vāciski iznākušā iespieddarbā «Warme Beere» skaidrots, ka silts alus pretēji vēsam netraucē gremošanas trakta darbību. Vēl 18. gadsimtā un 19. gs. sākumā uzskatīja, ka alus lietošana ir ieteicama, lai nodrošinātu dažādu cilvēka fizioloģisko procesu norisi, un tāpēc ieteica šo dzērienu lietot kopā ar zālēm... Arī mūsdienās ir virkne dažādu tautu dziedniecības recepšu, kur uzkarsētu alu ar tajā izšķīdinātu medu lieto gan pret kakla sāpēm un angīnu, gan arī pret klepu, saaukstēšanos un bronhītu.
Siltalus tāpat ir pazīstams Baltijā. Arī mūsdienās vienā otrā lietuviešu gadatirgū var baudīt alu, kas sakarsēts katlā uz ugunskura. Latvijā tas senāk nereti gatavots kopā ar uzsildītu pienu – abu dzērienu attiecības dažādos novados bijušas dažādas. Vidzemē uz trim daļām piena ņemta viena daļa alus (piemēram, 1,5 l piena un 0,5 l alus), piens uzkarsēts un tad, sparīgi kuļot, lai nesaietu ziedos, pievienots alus. Tikām Kurzemē pienam pievienojuši ne vien alu, bet arī ar cukuru saputotas olas. Tāds dzeramais baudīts laikos, kad tēja un kafija vēl nebija izplatīta, un to pasniedza arī ciemiņiem. Zinātāji stāsta, ka šis «kokteilis» lieliski noderot otrā rītā pēc pārmēru jautras Jāņu svinēšanas. Savukārt citviet Eiropā siltalus līdzās karstvīnam kādreiz bijis iecienīts svētku dzēriens aukstajā sezonā – tas ne vien celts Ziemassvētku galdā, bet arī lietots Zvaigznes dienā – 6. janvārī.
Nepieciešams:
Gatavošana:
Nepieciešams:
Gatavošana:
Nepieciešams:
Gatavošana:
Katliņā ieliek sasmalcinātos augļus, garšvielas, apelsīnu sulu un alu, uzliek vāku un uz mazas uguns karsē, taču neuzvāra! Pirms pasniegšanas no dzēriena izņem kanēļa standziņu un krustnagliņas. Dzer karstu.
Nepieciešams:
Gatavošana:
Katliņā ielej alu un aveņu sulu, pieliek garšvielas un medu. Izmaisa un uzkarsē uz mazas uguns, neļaujot uzvārīties. Pasniedz karstu.
Senču gudrība vēsta, ka saaukstēšanos noņemot kā ar roku, ja pirms gulētiešanas izdzerot kausu karsta alus ar medu. Valmiermuižas alus darītavas saimnieki piedāvā savu karstalus recepti, ko ikvienam pa spēkam mājās pagatavot, lai drēgnā laikā sasildītos.
Nepieciešams:
Gatavošana:
Nefiltrēto Valmiermuižas alu ielej katliņā, pievieno meža ziedu medu un pēc garšas – šķipsniņu kanēļa vai sarkano piparu. Uz lēnas uguns, vienmērīgi maisot, uzsilda dzērienu līdz pirmajiem garaiņiem (apmēram 40°C temperatūrai). Dzer, kamēr dzēriens silts.