Šī ēdiena izcelsmei ir angļu un franču versija. Pēc pirmās kāds amerikāņu brokeris, vārdā Lemjuels Benedikts, 19. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, stipru paģiru mocīts, rīta pusē ieklīdis vienā no Ņujorkas restorāniem un pasūtījis tostermaizes ar sviestu, vārītām olām, šķiņķi un Holandes mērci. Galvenajam viesmīlim šāds pasūtījums ļoti iepaticies, un viņš to sācis piedāvāt gan brokastīs, gan pusdienās. Savukārt franču «Larousse» Virtuves enciklopēdija vēsta, ka šādi pagatavotas olas sākotnēji bijušas luksusa maltīte benediktiešu mūkiem. Parasti viņi brokastīs baudījuši tikai šķēli sastāvējušās maizes, bet svētku dienās, kad zemnieki viņiem bija atnesuši pietiekami daudz olu, tās tikušas sautētas un pēc tam novietotas uz maizes šķēlēm. Lai kā, bet ēdiens ir gana interesants, lai to pagaršotu.
Nepieciešams (1 porcijai):
Mērcei:
Sviestu izkausē un nedaudz padzesē.
Maizi apgrauzdē tosterī vai bez taukvielām apcep uz pannas. Noņem, novieto uz šķīvja, nedaudz apslaka ar olīveļļu, sviesta vietā virsū uzziež avokado un novieto laša šķēlītes (laša vietā var uzlikt arī šķiņķi).
Ūdeni uzvāra, iemaisa tajā sāli un etiķi, tad samazina uguni, lai neburbuļo, uzmanīgi pārsist olu un ļoti tuvu ūdenim – tas ir svarīgi! – lēnam ieslidina to iekšā. (Vēlams, lai būtu pēc iespējas svaigāka, jo vecākām baltums ir šķidrāks un grūtāk savelkas ap dzeltenumu.) Vāra apmēram 2 minūtes, līdz baltums ir sarecējis, tad olu ar putu karoti uzmanīgi izņem no ūdens un novieto uz laša.
Olas dzeltenumu, citronu sulu un piparus sakuļ blenderī, tad lēnām pievieno izkausēto sviestu un sāli un puto, kamēr iegūst mērci. To pārlej pāri olai uz maizes, pārkaisa ar zaļumiem un pasniedz.