Virtuves ABC Konkursi Žurnāls
0 Grāmatzīmes
Brokastis
Uzkodas
Salāti
Zupas
Pamatēdieni
Mērces
Svētki
Deserti
Dzērieni
Konservēšana

Cepeškrāsnī cepta dorada ar citronu šķēlītēm Pie grāmatzīmēm

Pamatēdieni Zivju ēdieni
Vērtējums:

Vidusjūras tautu virtuvē dorada ir viena no populārākajām zivīm. Tā ir viegli gatavojama – var cept veselu, ķidātu vai izmantot tās fileju gan uz pannas, gan cepeškrāsnī vai uz grila kā vienu pašu, tā kopā ar dārzeņiem. Galvenais uzdevums ir nesabojāt zivs dabīgo garšu un to nepadarīt pārāk sausu. Dorada lieliski garšo, ja to pasniedz ar mērci no baltvīna vai ar citronu, tās garšu izceļ olīvas kopā ar tomātiem. Par piedevām noder sparģeļi, rīsi, dārzeņi u.c.

Nepieciešams:

  • 1 dorada,
  • 1/2 citrona,
  • 1 ēdamkarote istabas temperatūras sviesta,
  • 2–3 ķiploka daiviņas,
  • garšvielas – pēc izvēles,
  • malti pipari,
  • sāls,
  • pasniegšanai – dārzeņi pēc izvēles. 

Vidusjūras «zelta zivtiņa»

Doradu dēvē arī par auratu un jūras karūsu, tā pieder pie vidēji treknām zivīm un ir divu veidu – pelēkā un karaliskā. Pelēkajai ir balta gaļa ar maigu aromātu un maz asakām, karaliskajai – rozīga ar vēl maigāku garšu. Zivij uz pieres esošās spīdīgās pusmēnesim līdzīgās zīmes dēļ gan tās spāņu nosaukums, gan senais itāļu ir saistīts ar vārdu «zelts» («dorado», «aurum»). Zivij mugura ir tumši pelēkā krāsā, kas vēdera daļā mijas ar sudrabpelēcīgu nokrāsu, bet mutē – 4–6 zobu rindas. Pieaugušas doradas garums sasniedz 50–70 cm.

Doradas pieder pie protandriskajiem hermafrodītiem, proti, 1–2 pirmos dzīves gadus, kamēr sasniedz 20–30 cm garumu, zivs ir tēviņš, bet tad maina dzimumu un atlikušo laiku nodzīvo kā mātīte. Nārsto no oktobra līdz decembrim.

Dorada mīt Vidusjūrā un Atlantijas okeāna austrumu daļā – no Ziemeļāfrikas krastiem līdz Francijai un mazākā skaitā – līdz pat Norvēģijas dienvidiem. Tā nav lielu baru zivs, veido nelielas kolonijas.

Ar doradu audzēšanu jūras «fermās» nodarbojušies jau senie romieši, un arī mūsdienās tā ir viena no Eiropas akvakultūrā visvairāk izplatītajām zivīm. Apjomīgi ar to nodarbojas Grieķijā, kur saražo gandrīz pusi no kopējā daudzuma, pa sestdaļai doradu – Turcija un Spānija, tad seko Itālija un citas Vidusjūras baseina valstis. Šo rūpalu piekopj gan lagūnās, gan baseinos, turklāt pēdējos to darīt ir izdevīgāk, jo ar speciālu gaismu iespējams imitēt noteiktu gadalaiku. Doradas necieš piesārņojumu un ir audzējamas tikai tīros ūdeņos.

Gatavošana:

1

Ķiploka daiviņas notīra, izspiež caur ķiplokspiedi un rūpīgi sajauc ar sviestu, lai veidotos viendabīga masa.

2

Doradai iztīra iekšas, taču atstāj klāt galvu, jo šo zivi tā var pasniegt tāpat kā daudzas citas zivis, tad ierīvē ar sāli – no iekšpuses un ārpuses, pēc tam pārziež ar sviesta un ķiploku maisījumu, pārkaisa ar garšvielām un ar maltiem pipariem. Sagriež citronu, dažas šķēlītes ieliek zivs vēdera dobumā, dažas novieto uz tās.

3

Sagatavoto doradu liek ietin cepampapīrā vai folijā vai ievieto cepamajā maisā un liek līdz 200 °C temperatūrai sakarsētā cepeškrāsnī. Cep 20 minūtes.

4

Pasniedz veselu ar cepeškrāsnī ceptiem dārzeņiem un svaigiem lapu salātiem.

Mājas Virtuve
Abonēt žurnālu uz visu gadu tikai par 10,00 €!

Pievienojiet savus komentārus

Citas receptes no sadaļam Pamatēdieni, Zivju ēdieni