Pīle ir visai kaprīzs produkts – mēdz sanākt te par sausu, te par sīkstu, un bieži vien to tāpēc neriskē gatavot. Taču, ja sautē lielā daudzumā olīveļļas, tad šī putna gaļa sanāk ļoti garšīga. Un nevajag uztraukties par eļļu – gaļa to uzsūks tikai tik, cik nepieciešams!
Nepieciešams:
Pīļu gaļa ir viens no veselīgākajiem un barības vielu ziņā sabalansētākajiem gaļas produktiem, tā satur daudz B grupas vitamīnu (B1, B3, B6, B12, riboflavīnu, folijskābi), kā arī tādus mikroelementus kā kālijs, nātrijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, varš u.c., tās olbaltumvielas ir pilnvērtīgas, un šo produktu iesaka ēst, lai veicinātu dzimumpotenci. Šajā produktā ir divas reizes vairāk A vitamīna nekā citā gaļā, tāpēc to iesaka lietot ādas slimību un redzes problēmu gadījos.
Tomēr tauku pīles gaļā ir vairāk nekā vistas vai tītara gaļā, tāpēc tiem, kam jāievēro diēta, nav ieteicams to bieži lietot. Jāuzmanās arī cilvēkiem ar noslieci uz alerģijām, jo šis produkts var tās provocēt.
Tikām paši pīļu tauki ir visai vērtīgi – polinepiesātināto taukskābju daudzums tajos ir līdzvērtīgs olīveļļai. Tie satur fermentus, kas regulē vielmaiņu, darbojas antiaterogēni, uzlabo ādas krāsu. Uzskata, ka pīļu tauki arī sekmē organisma attīrīšanos no kancerogēnajām vielām. Tiesa, ne visiem patīk to smaka, bet to var novērst, gatavošanas procesā pīļu gaļai pievienojot ābolus.
Ja pīle atradusies saldētavā, tad to vismaz vienu diennakti pirms gatavošanas ievieto atkušanai ledusskapī.
Atlaidušos pīli sadala porciju gabalos. Ķiploku daiviņas nomizo un sadala 2–4 daļās. Visu liek čuguna katlā, pieliek sāli, piparus, timiāna zariņus, uzlej eļļu tā, lai pārklātu gaļu. Liek uz pavarda uzkarsē, uzliek vāku un uz nelielas liesmas sautē pusotru stundu. (ja vēlas, var cept arī cepeškrāsnī.)
Pēc tam pīles gabaliņus izceļ no katla, caurdurī nedaudz notecina eļļu, apkaisa ar samaltu kuminu un apbrūnina uz pannas. Pasniedz karstu ar piedevām pēc izvēles.