Nepieciešams:
Ir pāri par 200 dažādu šampinjonu sugu, taču ne visas no tām ir ēdamas. Savukārt ēdamie šampinjoni satur apmēram 20 aminoskābes, tostarp visas cilvēkam neaizvietojamās – metionīnu, cisteīnu, cistīnu, triptofānu, treonīnu, valīnu, lizīnu, fenilalanīnu. Starp citu, no dažu veidu šampinjoniem iegūst antibiotikas.
Šampinjonus var sagatavot dažādi – cept un vārīt svaigus vai kaltētus pievienot ēdiena gatavošanas laikā. Nereti šīs sēnes iesaka ēst bez karsēšanas, taču to gan nekādā gadījumā nevajadzētu darīt, jo svaigā veidā tajās ir sastopams agaritīns: kancerogēna viela, kas karstumā – vārot, cepot – sadalās.
Svaigi šampinjoni ir balti, bet, kad pastāvot kļūst brūngani un tad zaudē savas garšas īpašības. Vienā šampinjonā ir 15 kilokalorijas. Tā kā šajās sēnēs ir neliels nātrija daudzums, tad tās lieliski noder bez sāls diētā. Šampinjonos nav cukura, tāpēc tos bez bažām var lietot diabētiķi. No citiem augu valsts produktiem atšķiras arī ar to, ka nesatur cieti.
Šampinjoniem izgriež kātiņus un lapiņu slāni un liek uz cepamās plāts, kas ieziesta ar sviestu vai pārklāta ar cepamo papīru. Apslaka ar citrona sulu, apkaisa ar sāli. Cepeškrāsni sakarsē līdz 200–220°C temperatūrai.
Gatavo pildījumu – sasmalcina sēņu kātiņus un sīpolu, tos apcep sviestā uz pannas un pēc tam nedaudz atdzesē. Sasmalcina dilles, pieliek sēņu kātiņiem un sīpoliem, visu sajauc ar Filadelfijas sieru un pilda šampinjonu cepurītēs.
Parmezāna sieru sarīvē, sajauc ar rīvmaizi un biezā kārtā pārkaisa pildītajām sēnēm. Pāri pildītajām sēnēm pārliek folijas gabalu, liek cepeškrāsnī un cep 10 minūtes.
Lieliska karstā uzkoda, var pasniegt arī kā piedevu pie gaļas ēdieniem.