Frī kartupeļi Pie grāmatzīmēm

Receptes autors: Armands Avens, www.fotoreceptes.lv
Vērtējums:

Lai kā gānītu Makdonaldu, Hesburgeru un citas ieskrietuves, bet viena lieta tajās ir superlaba – frī kartupeļi. Kāda kraukšķīga miziņa un mīksts viducis – garšo, un viss! Mēģiniet pagatavot mājās – nesanāk ne tuvu tik garšīgi, gan cepot lūzt pušu, gan no ārpuses apdeg, bet viducis jēls, lai cepini, cik gribi. Kur ir noslēpums? Tur, lūk, ka «katram ēdienam savs kartupelis» un tieši frī gatavošana ir lieta, kur visvairāk var just kartupeļu šķirņu atšķirību. Šoreiz apskatīsim receptūru, lai «mājas apstākļos» pagatavotu frī kartupeļus, kas, cik nu var, garšas ziņā tuvinātos «maķītim». Tiem, kam katrs eļļā vārīts tupenis ir labs, tiem šo ņemšanos nesaprast...

Jāsāk ar teoriju.

Galvenais, kas nosaka frī kartupeļu garšu, ir pareiza kartupeļu šķirnes izvēle. Frī kartupeļiem der tikai tupeņi ar zemu cukura daudzumu – tas tos pasargā no pārliekas sabrūnēšanas cepšanas laikā, un pašai kartupeļa struktūrai arī jābūt izteikti stingrai.

Var izplūst teorijās par labāko Eiropas šķirni, kas aug tikai siltās Vidusjūras zemēs, var piesaukt reti sastopamās vietējās šķirnes ‘Saturna’, ‘Lēdija Rozeta’ vai ‘Kleira’, bet nāksies sadzīvot ar skarbo dzīves realitāti – šos tupeņus ikdienā nopirkt ir nereāli, jo tie tiek audzēti reti un, ja kāds arī audzē, tad visu ražu nodot čipšu vai frī pusfabrikātu ražotājiem. Kas tad atliek parastajam mirstīgajam? Trīs daudz maz tirgū «atrodamas» sķirnes – ‘Asterix’, ‘Lambada’, ‘Monta’. Tos kartupeļus tad arī meklējam.

Par eļļu – frī tupeņus cepina lielā temperatūrā, tāpēc eļļai ir jābūt ar izteikti augstu dūmošanas temperatūru (tā ir temperatūra, kad eļļa karstuma dēļ sāk sadalīties sastāvdaļās un radikāli ietekmēt ēdamā garšu). Klasiski frī vārīšanai der rapšu (nopērkama praktiski visur) vai palmu eļļa (reti var dabūt), vai arī «eļļa fritēšanai», kas ir rapšu un palmu eļļas sajaukums.

Virtuves aprīkojums – protams, atsevišķs fritēšanas katls ar temperatūras regulāciju ir laba lieta, bet, ja piešaujas, var iztikt ar parastu grāpīti un metāla putu karoti.

Gatavošanas process būs ilgs un ietvers: griešanu vienādos salmiņos; skalošanu, lai notek pirmā cietes pļura; mērcēšanu ledusaukstā ūdeni, lai izvilktos cietes pārpalikums; pirmo vārīšanu «apvalka uzraušanai»; atdzesēšanu, lai apvalka poras aizveras un eļļa netiek dziļāk; un tikai tad pienāks gala cepināšana. Tātad jārēķinās vismaz ar divām stundām. Tāpēc – dodamies uz tirgu tupeņu un eļļas medībās!

Gatavošana:

1

Īstos, frī kartupeļu gatavošanai piemērotos tupeņus nomizojam un sagriežam vienāda profila stienīšos. Gribam lielākus – griežam lielākus, gribam «šmaugākus» – griežam plānākus: galvenais, lai visi ir daudz maz vienādi resnumā.

2

Sagrieztos kartupeļus noskalojam zem auksta ūdens – tas noņems pirmo cietes devu. Tad liekam ledusaukstā ūdenī mērcēties uz apaļu stundu – tas «izvilks» cietes pārpalikumus.

3

Kamēr kartupeļi mērcējas aukstajā ūdenī, izklājam uz galda virtuves dvieļu klājumu. Noskalojam tupeņus pēdējo reizi un liekam uz virtuves dvieļiem ūdens notecināšanai.

4

Katru gabalu rūpīgi nosusinām. Kādēļ? Tāpēc, ka ūdens kopā ar verdošu eļļu dod izteiksmīgus apdegumus – pietiek pāris piļu, lai mācība būtu ilgam laikam.

5

Sausus kartupeļus liekam sietā, lai «a ja nu kāda pile vēl ir – lai notek», un izklājam jaunu kārtu ar virtuves dvieļiem – lai ir kur likt pirmo vārījumu atdzist.

6

lejam grāpītī eļļu, bet ne vairāk kā pusi no tilpuma – ka nepāriet pāri, jo, gatavojot frī, ir izteikta burbuļošana. Slēdzam «gandrīz maksimumu» – elektriskās plīts riņķim tas ir kāds 5/6 režīms, jeb ap 160–170 °C.kad eļļa sāk «knakstēt», beram pa porcijām kartupeļus un vāram apaļas divas minūtes. Kad divas minūtes pagājušas, velkam šos vienreiz apcepinātos kartupeļus no grāpja laukā un beram atkal uz virtuves dvieļiem – plānā kārtiņā atdzišanai.

7

Kad visi kartupeļi ir apvārīti, varam mierīgi slēgt uguni zem grāpja nost, jo nu ir vismaz pusstunda laika – kartupeļiem ir dabīgi jāatdziest, lai to apvalka poras aizveras un izveido «kažoku», kas neļaus eļļai iekļūt iekšienē otrajā vārīšanas reizē.

8

Kad tupeņi atdzisuši, liekam grāpi atkal uz uguns, šoreiz ieslēdzot maksimālo karstumu – 6/6 apakšā, lai eļļa sakarst līdz kādiem 180–190 °C. Tad metam tupeņus pa porcijām eļļā iekšā un cepinām, kamēr top zeltaini un kraukšķīgi. Precīzu laiku te pateikt nevar, jo viss atkarīgs no gabaliņu lieluma un eļļas karstuma. Par vidējo var ņemt 4 minūtes, bet man patīk tādi lielāki gabali, tāpēc cepināju 7 minūtes. Par labu atskaites punktu var ņemt «šķībākos» kartupeļu gabalu galiņus – kad tie sāk brūnināties, cepiens ir gatavs un var likt uz šķīvja. Kaisām pāri sāli un ēdam tāpat vien, vai ņemam klāt kādu mērcīti, vai liekam pie kāda pamatēdiena.

Pievienojiet savus komentārus

Citas receptes no sadaļam Uzkodas, Dārzeņu uzkodas, Pamatēdieni, Veģetāri

Siļķu salāti

Nepieciešams (4 porcijām): 200 g gabaliņos sagrieztu marinētu...

Spinātu pesto

Nepieciešams: 2 saujas spinātu, saišķis pētersīļu, daži...

Vista sierā

Nepieciešams: rīvmaize, 1 glāze rīvēta siera, pusglāzes...