Ņoki – itāliski «gnocchi» – ir tradicionāls ēdiens Apenīnu pussalā, latviskojot par to varam teikt vienkārši «klimpas». Ņokus gatavo no miltiem vai mannas, kartupeļiem, pievienojot olas, reizēm rīvmaizi, kā arī sieru, spinātus. Atšķirība vienīgi ir tā, ka mēs klimpas parasti neapcepam vai nepasniedzam ar kādu mērci, bet lietojam zupās un saldajos ēdienos. Tā kā man patīk izmēģināt kaut ko mazliet savādāk nekā ierasti tradicionālās receptēs, tad izdomāju kartupeļus aizstāt ar ķirbi.
Nepieciešams:
Ņoku pagatavošanai bļodā liek ķirbju biezeni, biezpienu, pievieno olas, izsijātus miltus, sāli un muskatriekstu. Visu kārtīga samīca, līdz veidojas viendabīga masa, kas nelīp pie rokām (apmēram kā rauga mīkla). Ja mīkla līp pie rokām, tad pieber vēl mazliet miltu. Katrā ziņā šī mīkla ir jātaisa maigi, lai nepazustu tās gaisīgums. Un vē l– miltus pievieno pamazām, jo pārāk daudz miltu padarīs ņokus sīktus.
Rullēšanai paredzēto vietu nokaisa ar miltiem, lai sagatavotā masa nelīp klāt virsmai. To sadala 8 vienādās daļās, no katras daļas rullē tādu kā garu desiņu (apmēram 2 cm diametrā), tad ar nazi sagriež apmēram 2–3 cm lielos gabaliņos. Tālāk ir vairāki veidi kā noformēt ņokus. Pirmais variants ir vienkārši atstāt tos tādus pašus, otrs – maigi sarullēt nelielās bumbiņās, savukārt klasiskajā variantā no izveidotā mīklas gabaliņu saveļ bumbiņu un tad ar visparastāko dakšiņu, mazliet rullējot, viegli iespiež rievojumu (tas rodas no dakšiņas zariem). Izveidojas mazas rievainas klimpas.
Katlā uzvāra ūdeni, pieliek sāli. Varošā ūdenī pa daļām liek gatavos ņokus. Kad tie uzpeld, tos ar putu karoti ņem ārā un liek caurdurī, lai notek liekais šķidrums. Tādā veidā izvāra visus ņokus.
Pēc tam ņokus apcep – ja liela panna, visu uzreiz, ja mazāka, tad pa daļām. Uz sakarsētas pannas liek sviestu, izkausē un sviestā liek svaigo timiānu, uz vidējas liesmas pavisam mazliet apcep un tad liek iekšā ņokus, kurus apcep no abām pusēm gaiši brūnus. Gataviem pārkaisa uz smalkas rīves sarīvēto sieru.