Liekam izkausēt otro speķa pusi. Kad tauciņi iztecējuši, pieliekam cepināties bietes. Taču tās sautējoties zaudē krāsu, tāpēc, ja gribam, lai boršču ēdot, šis sakņaugs ir jauki tumšsarkans, ir jāpacenšas saglabāt šo toni. Ukraiņi to dara, pievienojot sarūgušu biešu kvasu, taču tā pagatavošana ir pāris dienu darbs, tāpēc nākas izlīdzēties ar labu vīna etiķi – pievienojam to sautējamām bietēm vienu ēdamkaroti. Garšu tas neiespaido, bet ir domāts biešu krāsas saglabāšanai, tāpēc ir obligāts.
Lai būtu vairāk šķidruma kur bietēm sautēties, papildus pielejam kādas sešas līdz astoņas karotes no grāpja, kur vārās buljons.
Tad biešu sautējumam pieliekam divas karotes īstenas tomātu pastas – tādu kārtīgu, kas ir pēc tomātiem, nevis velnsviņzinkādu darinājumu. Es no mums pieejamām esmu iecienījis «Spilvas» ražojuma klasisko tomātu pastu. Tās vietā vasarā var lietot pašaudzētus nomizotus tomātus, bet tie, kas pašreiz, ziemas laikā, ir bodēs, negaršo ne pēc kā. Pēc tam atstājam bietes uz mazas uguns sautēties.