Pašu taisīta ābolu sula Pie grāmatzīmēm

Receptes autors: Armands Avens, www.fotoreceptes.lv

Vērtējums:

Tuvojas rudens, pēc tam – ziemas sniegi. Ko tādā laikā darīt vakaros, kad pa dienu noskraidījies riņķī apkārt un pārsalis līdz kaulam? Var siltumam iedzert kādu «skrūvi» – jo īpaši tad, ja ir pašu taisīta sula, tīra un bez nekādām papildu piedevām. Ķeramies klāt sulas

Nepieciešams:

āboli – ideālā variantā ‘Antonovka’, bet noder arī citi,
laba sulu spiede – šis darbs nav pāris ābolus samalt,
siets ar marli – lai liekās čagas nokāstu,
lērums ar burkām – ideāli noder aizvalcējamas trīslitrenes.

Gatavošana:

Ābolus rūpīgi noskalojam, ieslēdzam sulu spiedi, un atiet «spaidu darbi»!

Izspiesto sulu caur marli nokāšam katlā – tas dos garantiju, ka visas liekās čagas taps aizvāktas un sula būs, cik nu vien var, tīra.

Liekam katlu ar sulu uz uguns. Visizdevīgāk, protams, ir izmantot malkas plīti, īpaši, ja sula tiek taisīta desmitiem litru. Sulu sildot, sāks parādīties putas – tās nosmeļam papildu dzidrumam.

Paralēli uzvārām parastu ūdeni burku dezinficēšanai. Ņemam tīru burku ar vāciņu un uzmanīgi, vispirms pa mazam, pa mazam, bet tā kārtīgi aplaistām, izskalojam ar verdošu ūdeni. Trīslitrenes var neizkarsēt cepeškrāsnī, jo perfekti dezinficēsies no sapildītās sulas karstuma.

Attiecībā uz sulu, kuru karsējam, – ir jāpanāk stadija, kad tā sāk gandrīz, gandrīz vārīties, parādās sīki, mazi burbulīši – tas ir, tā ap 95°C.

Līdz ko sula ir izkarsēta līdz šim līmenim, lejam to trīslitrenē – ja tā ir tik tikko izskalota ar verdošu ūdeni, tad var neuztraukties par plīšanu. Tūlīt valcējam burkai vāku ciet – te galvenais ir nepārcensties, lai stikla malas nesaplīst.

Karstās burkas liekam gultā «dusēt» – kārtīgi nosedzam ar segu un lai guļ «uz nakti». Sega garantēs papildus siltumizolāciju, un sula lēnāk atdzisīs, perfekti pasterizējoties. Turklāt šādi – zem segas noturētām –burkām pat nav nepieciešams pagrabs – glabāsies tāpat virtuves skapītī.