Virtuves ABC Konkursi Žurnāls
0 Grāmatzīmes
Brokastis
Uzkodas
Salāti
Zupas
Pamatēdieni
Mērces
Svētki
Deserti
Dzērieni
Konservēšana

Pupiņu zupa Pie grāmatzīmēm

Zupas Gaļas
Receptes autors: Armands Avens, www.fotoreceptes.lv
Vērtējums:

Kad auksti vēji pūš, tā vien gribas sasildīties, un kas tad var būt labāks par kārtīgu pupiņu zupu? Īstai ziemas zupai nav ko skaitīt kalorijas – tā ir «manta», bet, kā jau parasti, arī šo virumu var pagatavot vai nu garšīgi, vai arī ātri... Jo ziemas zupas pamatu pamats ir buljons, kam jāvelta laiks viršanai, un arī pupiņas «prasa» mērcēšanu uz nakti. Visādas «pupiņu bundžu» un mikroviļņu krāsnī karsētas šo dārzeņu perversijas aizmirstam – tās der tikai stacijas bufetei!

Nepieciešams:

(uz 5 litru katlu)

  • 2 glāzes vienu nakti mērcētu raibo kāršu pupiņu – pamatam,
  • 0,5 kg žāvētu ribiņu – gaļas garšai,
  • 1 kg kaulu – bāzes buljonam,
  • 2–3 sīpoli – asumam,
  • 2 burkāni – saldumam,
  • 3 kartupeļi – zupas masai,
  • 1 tomāts – garšai,
  • 2 ēdamkarotes tomātu pastas – krāsai,
  • sāls, melnie pipari, smaržīgie pipari, hmeli–suneli, paprikas pulveris,
  • krējums un kādi zaļumi – pasniegšanai.

Gatavošana:

1

Sākam ar zupas pamatu – buljona vārīšanu. Šeit pirmā atkāpe – naivi, ja kāds cer iegūt buljonu no žāvētām ribām, jo tās, kā jau iepriekš termiski apstrādātas, vairs nedod tādu stiprumu, ka «pirksti līp». Tādēļ vāram klasisku kaulu buljonu 5 litru katlā liekam kilogramu kaulus, tad – aukstu ūdeni virsū un uguni apakšā. Kad ūdens uzvāras, sākam kauju ar putām, visas rūpīgi nosmeļot.

2

Iemetam vienu nomizotu burkānu, vienu sīpolu, dažus melno piparu graudus, pāris smaržīgos piparus. Uzliekam vāku «ne līdz galam» virsū, samazinām karstumu uz vidēji zemu (elektriskās plīts riņķim kāda 3 iedaļa no 6) un «aizmirstam» uz vismaz stundu, lai tas viss vārās. Šo laiku lietosim paralēliem darbiem.

3

Kamēr vārās kaulu buljons, vispirms pagatavosim zupas sautējuma daļu. Mazā katliņā uzvārām ūdeni un uz kādu minūti iemetam tajā krusteniski viegli iegrieztu tomātu mizas apraušanai. Tad ķeramies pie griešanas – sagriežam vienāda apjoma nelielos kubiciņos sīpolu un burkānu, atādojam, tas ir, noņemam mizu un sasmalcinām tomātu.

4

Vispirms uz pannas viegli apcepinām sīpolus, tad beram klāt burkānus. Kad arī burkāni ir viegli apcepušies, liekam klāt smalki sagriezto tomātu un divas karotes tomātu pastas. (Es šoreiz pieliku «Spilvas» mērci ar kaltētiem tomātiem, un arī sanāca labi.) Tad pielejam no lielā katla kādu kausiņu buljona un zem vāka pannā visu pasautējam minūtes 10. Pēc tam noliekam pannu ar sautējumu maliņā un ķeramies pie pupiņām.

5

Tas ir vēl viens darbiņš jeb triks, kas, kamēr vārās kaulu buljons, jāveic ar pupiņām. Tās uzvārot momentā iekrāso ūdeni tumšu un izdod savu «sīvo» apvalka garšu – tādēļ tās nedrīkst uzreiz likt buljonā. Ņemam mazu katliņu un uzbriedinātās pupas pārlejam ar aukstu ūdeni. Pievēršam uzmanību, cik ūdens ir dzidrs, un – uguni apakšā! Kad pupiņas uzvārās, skatām, kā ūdens iekrāsojas tumšbrūns – tas, lūk, ir tas, kas pasliktina zupas krāsu. Šo pirmo vārījuma ūdeni nokāšam nost. Nav jāuztraucas, ka tas atņems «labumu» pupiņām – tās ir vēl cietas kā no maisa.

6

Kad esam sagatavojuši sautējumu un arī pupiņas vārīšanai, tad skatām, kas pēc stundu ilgas vieglas burbuļošanas ir sanācis lielajā katlā. Dzidrs un perfekts kaulu buljons – lūk, tas ir zupas pamatu pamats, un bez tā zupa nav zupa! Metam laukā burkānu un sīpolu – tie savu garšu ir atdevuši. Ar putojamo karoti izceļam kaulus apskrubināšanai. Pēc tam ieberam buljonā pupiņas. Sagriežam «pa kaulam» žāvētās ribiņas un liekam katlā pie pupiņām. Kad zupa uzmet burbuli, sāk nākt vieglas putas – nosmeļam tās. Sagriežam nelielos kubiciņos kartupeļus un – arī katlā iekšā.

7

Tikmēr ir atdzisuši buljona kauli un varam no tiem noskrubināt gaļu. Pēc tam apskatām žāvētos ribu kaulus zupas katlā – ja gribam virumu bez kauliem, tad ņemam ribiņas laukā un arī «atgaļojam», taču tad, ja patīk ar kauliem, var arī atstāt, kā ir. Ieliekam zupā iekšā visus gaļas gabaliņus, un, kad tā uzvārās, , liekam klāt sautējumu no pannas.

8

Tagad laiks garšvielām. Nekādu pārspīlējumu – sāls, saldās paprikas pulveris tonim, hmeli–suneli gaļas garšas izcelšanai un kāda lauru lapa! Sagaidām burbuli, uguni nost, un pagaidām kādu pusstundu, lai ievelkas.

9

No skata šī zupa nav nekāda biezeņzupa, bet gan klasiskā šķidrā. Lejam to šķīvī, pieliekam krējumu un sasmalcinātus zaļumus! Tas ir izteikti sātīgs un ļoti garšīgs ēdiens.

Mājas Virtuve
Abonēt žurnālu uz visu gadu tikai par 10,00 €!

Pievienojiet savus komentārus

Citas receptes no sadaļam Zupas, Gaļas