Virtuves ABC Konkursi Žurnāls
0 Grāmatzīmes
Brokastis
Uzkodas
Salāti
Zupas
Pamatēdieni
Mērces
Svētki
Deserti
Dzērieni
Konservēšana

Zivju soļanka Pie grāmatzīmēm

Zupas Zivju un jūras produktu
Receptes autors: Armands Avens, www.fotoreceptes.lv
Vērtējums:

Soļanka... Cik burvības ir šajā vārdā! Bez gaļas soļankas ir arī otrs novirziens – zivju. Ja pirmajai zupai svēta lieta ir nieres, tad otrajai tas ir buljons un tā obligāti tiek gatavota no divu veidu zivīm. Viena zivs kalpo buljonam un biezumam, no otras tiek uzkodu gabali. Tie, kas to iedomājas uzvārīt pusstundas laikā, ne nieka nejēdz, jo zivju buljons vārās lēnām un pamatīgi. Zivju soļankas mēdz būt divu veidu: tradicionālā no baltas un sarkanas zivs, ko arī gatavosim, un krievu «carskaja», kad zivīm klāt papildus tiek likti vēži. Turklāt šai zupai ir jābūt biezai – tādai, «lai karote iesprausta stāvētu». Ēdnīcās to panāk ar kartupeļu vai miltu pievienošanu, bet mēs apskatīsim īstenu recepti.

Nepieciešams:

  • laša fileja, apmēram 300 g – uzkodai,
  • 2 jūras asari – buljonam,
  • burkāni – buljona garšai,
  • pētersīļi ar saknēm – garšai,
  • sīpoli – pamatam,
  • tomātu pasta – krāsai,
  • sviests cepšanai,
  • skābēti gurķi ar «rosolu» – garšai,
  • sēnes – garšai,
  • kaperi un olīvas – piedevai,
  • citrons – piedevai,
  • krējums – servēšanai,
  • garšvielas – lauru lapa, pipari, sāls.

Gatavošana:

1

Sākam ar buljona gatavošanu. Tam ņemam divus jūras asarus vai karpas, vai jebko citu – galvenais, lai zivis būtu veselas, ar «galvām un astēm», jo tas dos īsteno garšu. Zivis izķidājam, izgriežam žaunas, sagriežam gabalos, lai ietilpst vārāmajā traukā, un ar kādiem 3 litriem auksta ūdens liekam piecu litru katlā vārīties. Kamēr viss uzvārās, sagatavojam divus burkānus, vienu lielu sīpolu un pētersīļa sakni (ja tā ir maziņa, tad jāņem vairākas). Kad ūdens uzvārījies, sāk nākt putas – visu drazu rūpīgi nosmeļam nost ar karoti, pēc tam pieliekam burkānus, sīpolu, pētersīļu saknes. Atstājam bez vāka uz mazas, mazas uguns, lai viss vāras vismaz stundu.

2

Nomizojam krietnu devu nelielu sīpolu, sagriežam tos rimbuļos. Ja sīpoli lieli, tad sasmalcinām tos, jo jāievēro svētais zupas pamatlikums – visiem gabaliem jāietilpst karotē, jo nekas nedrīkst no tās krist laukā un goda kreklu notraipīt... Izkausējam pannā sviesta pikuci un liekam sīpolus apcepties vidējā karstumā. Kamēr sīpoli cepas, sagādājam īstu tomātu pastu. Mūsu veikalos nenoliedzami labākā ir «Spilvas» ražojums, tajā tomātu ir 75% no masas, bet pati pasta ir bieza un stingra. Savukārt citas, piemēram, «Gardner», satur pat tikai 43% tomātu un ir nenoturīga kečupveida pļurza. Īstenam ražojumam, pirmkārt, ir jāsastāv, «cik vien var», tikai no atūdeņotiem tomātiem, otrkārt, tam ir jābūt nevis garšīgam, bet gan izteikti sīvam, jo tomātu pastu izmanto kā piedevu, nevis pamatgaršu. Kad sīpoli kļuvuši zeltaini, pieliekam tiem kādas 3 ēdamkarotes ar kaudzi (jeb, prasti sakot, pusburciņu) īstas, stingras tomātu pastas, visu rūpīgi samaisām un pēc uguni noslēgšanas ļaujam zem vāka sastāvdaļām vienai otrā ievilkties.

3

Kamēr buljons virst un sīpolu sautējums ievelkas, gatavojam tālāk gurķus un sēnes. Ņemam 3 skābētus gurķus, vislabāk, protams, noder tie, kas nāk no «omas trīs litru burkas», bet, ja tādu iespēju nav, tad, pērkot veikalā, obligāti paņemam klāt rosoliņu jeb skābējamo šķidrumu. Šie gurķi ir jānomizo – ja gaļas soļankā tie pagūst krietni novārīties un to «ādiņa» nav jūtama, tad zivju soļanka ir daudz maigāka un te mizu kraukšķīgums nav vajadzīgs. Ņemam meža sēnes – šampinjoni nederēs –, un labākās, protams, ir pašu lasītas... Nomizotos gurķus un sēnes sagriežam sīkos gabaliņos un noliekam malā, lai gaida savu kārtu. Ņemam svaigu sarkanās zivs, piemēram, laša, fileju un trauku ar skābējamo šķidrumu no gurķiem. Bezasaku fileju sagriežam karotes lieluma gabalos, kurus iemetam iestāvēties gurķu rosolā. Sagriežam rimbuļos kādu sauju olīvu bez kauliņiem, zaļu vai melnu – kādas pašiem garšo, līdzās novietojam pāris tējkarotes kaudzi kaperu, un visu nobīdām maliņā.

4

Kad stunda pusotra pagājusi, zivju buljons ir gatavs. Nokāšam buljonu caur smalku sietu un ļaujam novārītajiem zivs gabaliem atdzist, lai varētu tos ar pirkstiem izķidāt bezasaku gabalos. Kad tas izdarīts, ķeramies pie visu sastāvdaļu integrēšanas zivju buljonā. Vispirms atpakaļ ievietojam novārīto un no asakām iztīrīto zivju pamatmasu. Kad buljons uzmet burbuli, pieliekam sīpolu un tomātu pastas sautējumu. Atkal ļaujam uzburbuļot un pievienojam gurķus ar sēnēm. Skat! Zupa sāk jau «veidot krāsu»... Vēlreiz uzvārām un pievienojam lasi ar visu gurķu rosolu – šī zivs, peldoties marinādē, ir «izbalējusi», bet toties ieguvusi izteiktāku garšu. Visu rūpīgi samaisām un, kad uzmet burbuli, pievienojam olīvas un kaperus. Ņemam pētersīļu lapiņas, smalki sakapājam un, kad buljons uzburbuļo, pievienojam tos virumam.

5

Nogriežam uguni un ļaujam zupai vismaz stundiņu iestāvēties. Tad lejam šķīvjos, pieliekam krējumu un citrona šķēli un ēdam!

Mājas Virtuve
Abonēt žurnālu uz visu gadu tikai par 10,00 €!

Pievienojiet savus komentārus

Citas receptes no sadaļam Zupas, Zivju un jūras produktu